Jau vēstīts, ka NEPLP priekšsēdis Ā.Kleckins apšaubījis Saeimas deputātu spēju objektīvi ievēlēt padomes locekļus. "Es neuzskatu, ka pie mums būtu tāda politiskā vide, ka cilvēki redz pirmām kārtām valsts un sabiedrības intereses un tikai pēc tam savas partijas," atzina Ā.Kleckins.
Bijušais Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Olafs Pulks uzskata, ka šobrīd jau ir sperts liels solis uz priekšu, jo kandidātus izvēlējās dažādas organizācijas: "No šiem izvirzītajiem kandidātiem deputāti var izvēlēties, es domāju, ka tas jau ir solis uz priekšu. Var jau būt, ka tāds pilnīgi ideāls variants būtu, ka deputāti izvēlas tikai daļu un pārējos izvēlas gan organizācijas, var arī būt prezidenta un valdības izvēlēti."
Lai gan cits LTV bijušais ģenerāldirektors Jānis Holšteins, tāpat kā O.Pulks, atzina, ka ievēlēšanas kārtība esot uzlabojusies, jo kandidātu izvēlē tagad iesaistītas nevalstiskās organizācijas, tomēr arī šī kārtība, viņaprāt, nav pietiekami demokrātiska.
"Es domāju, ka šīm pašām organizācijām būtu jādod lielākas tiesības arī apstiprināt vai nu pēc kvotu sistēmas, vai kā savādāk. Saeimas deputāti neapšaubāmi katrs no viņiem ir saistīts ar politiskām interesēm, tas ir vienkārši acīmredzami un neizbēgami, tas nav apšaubāmi," atzina J.Holšteins.
Bijušais NEPLP (toreiz - Nacionālā radio un televīzijas padome) priekšsēdētājs Ojārs Rubenis uzskata, ka esošo kārtību nav nepieciešams mainīt un nebūtu pareizi apšaubīt tautas ievēlēto priekšstāvju, proti, deputātu pilnvaras.
"Nacionālā radio un televīzijas padome ir tas spoguļattēls sabiedrībai. Sabiedrība uzticējās šiem deputātiem un šiem deputātiem ir dotas kaut kādas pilnvaras. Ja mēs sākam apšaubīt deputātu pilnvaras, tad mēs sākam apšaubīt arī valsts struktūru, un tad jau mums tie deputāti nav vajadzīgi," pauda O.Rubenis.
Tāpat viņš apšauba nepieciešamību nevalstiskajām organizācijām iesaistīties arī padomes locekļu ievēlēšanas procesā: "Kategoriski nē, tāpēc ka tur ir tik ārkārtīgi dažādi cilvēki, ka katra šī organizācija tomēr vairāk vai mazāk velk uz savu pusi. Tomēr katra organizācija skatās, kā tiks pārstāvēta vai nepārstāvēta viņu nozare. Tas ir ļoti labs mehānisms, ka šīs organizācijas izvirzīja un cits jautājums, ka varēja būt tāda situācija, ka šīs organizācijas kaut kādā veidā piedalās noklausīšanās."
O.Rubeņa pēcgājējs priekšsēdētāja amatā Imants Rākins uzskata, ka Saeimā ievēlēti arī cilvēki, kas mediju jomu pārzina. "Kaut kāda daļa, ko es pazīstu, es domāju, ka viņiem savs viedoklis noteikti pastāv un, ja saliek viedokļus kopā kādā komisijā vai kādā darba grupā, tas vienmēr noved pie kaut kāda pietiekoši objektīva izskaidrojuma un lēmuma pieņemšanas," atzina I.Rākins.
Jau ziņots, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc 41 kandidāta uzklausīšanas nolēmusi pirmdien, 19.decembrī, vienoties par desmit, kurus virzīt tālāk uz otro kārtu.