Pēc nozares ekspertu aplēsēm, jau pirms nodokļa celšanas bez akcīzes nodokļa Latvijā tika tirgoti vairāk nekā 60% e-cigarešu šķidrumu, kas tiek iegādāti gan internetā, gan iepludināti valstī kontrabandas ceļā, tādēļ tiek prognozēts, ka pēc nodokļa celšanas šis rādītājs turpinās augt.
Rada augsni kontrabandai
"Ar šo lēmumu likumdevējs būtībā radījis apstākļus, kas tiešā mērā negatīvi ietekmēs tabakas un tās aizstājējproduktu tirgu, proti, ir pamats prognozēt, ka pieaugs nelegālais tirgus. Faktiski sekas kā bumerangs nāks atpakaļ jau salīdzinoši drīzā laikā," pauda ekonomikas doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras pasniedzējs Māris Jurušs un piebilda, ka jau patlaban kontrabandas tabakas piedāvājuma klāstā ir vērojams mentola cigarešu apjoma pieaugums, kas saistīts ar pērn maijā noteikto liegumu Eiropas Savienībā tirgot cigaretes ar mentola aromātu. Turklāt pētījumi un muitas dati rāda, ka šis ES lēmums smēķētāju skaitu būtībā nav mazinājis, bet šobrīd vērojama nelegālās tirdzniecības pieauguma tendence arī karsējamās tabakas segmentā.
To rāda arī socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS 2020. gada septembrī veiktais pētījums – 63% mentola cigarešu smēķētāju pēc to tirdzniecības aizlieguma turpināja smēķēt parastās cigaretes, 12% iegādājās kontrabandas mentola cigaretes, 12% pārgāja uz mentola karsējamās tabakas lietošanu vai mentola e-cigarešu lietošanu, savukārt pārējie lieto kādus citus tabakas vai nikotīna produktus vai attiecīgi, iespējams, ir atmetuši šo netikumu.
Bezdūmu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Druva norāda, ka šogad visi šķidrumi†neatkarīgi no nikotīna daudzuma†tajā maksā tikpat, cik šķidrums ar maksimālo nikotīna daudzumu. Piemēram, standarta e-cigarešu Aramax šķidrums šobrīd maksā 3,9 eiro – tikpat, cik 2020. gadā maksāja šķidrums ar stiprāko nikotīna daudzumu. Tikmēr aromatizētājiem cenas akcīzes dēļ ir pieaugušas par 1,45 eiro.
"Savukārt beztabakas nikotīna spilventiņiem cenas šogad pieaugušas vidēji par 1,5 eiro un iepakojuma cena ir 6–7 eiro. Cenu pieaugums karsējamās tabakas Heets paciņai ir 0,4 eiro – līdz četriem eiro. Tajā pašā laikā cigaretēm jaunā nodokļa likme stāsies spēkā 1. martā, tādēļ cigarešu cenas šobrīd vēl nav mainījušās, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Pēc jaunās likmes stāšanās spēkā sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10–15 centiem atkarībā no katra produkta veida un cenas," stāsta Druva.
Igauņi iet citu ceļu
Interesanti, ka, ņemot vērā tendences tirgū un nelegālā sektora aktivitāšu pieaugumu, Igaunijas likumdevējs izlēmis iet no Latvijas atšķirīgu ceļu. Proti, tieši lai dotu pretsparu pēdējā laikā pastiprināti novērotajai šo produktu nelegālajai un pārrobežu tirdzniecībai, Igaunijas parlaments nolēma no šā gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. decembrim pilnībā atcelt akcīzes nodokļa piemērošanu e-cigarešu šķidrumiem.
"Igaunijas politiķi atšķirībā no Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir mācījušies no savām kļūdām, sekojuši ekspertu ieteikumiem, pat vēl vairāk – legālā tirgus sakārtošanas vārdā akcīzes nodoklis e-cigarešu šķidrumiem uz laiku tiek atcelts vispār. Mums nav saprotama Latvijas akcīzes nodokļa politika, kas krasi paceļ akcīzes nodokli e-cigarešu šķidrumiem un bezdūmu tabakai, kas vienlaikus ir arī samazināta riska produkti. Pēc šāda Igaunijas soļa tos Latvijas politiķus, kas cerēja uz papildu nodokļu ieņēmumiem no e-cigarešu šķidrumu akcīzes, sagaida pamatīga vilšanās. Skaidrs, ka tie patērētāji, kas šos produktus vēl pirka legālā tirgū šeit pat Latvijā, tagad tos iegādāsies nelegāli vai pārrobežu tirdzniecībā Igaunijā, kur tie būs ievērojami lētāki, vai pāries atpakaļ uz daudz kaitīgāko parasto cigarešu smēķēšanu, tādējādi iznīcinot bezdūmu produktu nozari. Bet varbūt tāds arī bija lēto cigarešu lobija mērķis?" retoriski vaicā BNA valdes priekšsēdētājs Māris Sproga.
Viņam piekrīt arī Jurušs, atgādinot, ka savulaik akcīzes nodokļu likmes atšķirības alkoholam stimulēja Igaunijas iedzīvotājus alkoholu masveidā iepirkt Latvijā, kur tas maksāja būtiski lētāk, taču tādējādi Igaunijas budžets zaudēja būtiskus akcīzes nodokļa ieņēmumus. Turklāt Jurušs akcentē, ka Saeimas deputātu nolemtais par drastisku nodokļa likmes celšanu ir pat pretrunā ar Finanšu ministrijas Saeimā iesniegto analīzi, kurā nodokļa pieaugums tika piedāvāts daudz mazāks, tieši balstoties uz ekspertu prognozēm, ka pārmērīga nodokļa likmes celšana var sekmēt nelegālā tirgus pieaugumu un attiecīgi būtiski mazāku nodokļa iekasēšanas apjomu budžetā.
"Lai gan šobrīd vēl spēkā ir stingri pārvietošanās ierobežojumi pār valstu robežām, jārēķinās, ka līdz ar ierobežojumu mazināšanu un atcelšanu daļa Latvijas smēķējošo iedzīvotāju rīkosies tāpat kā savulaik igauņi, kuri vēlējās iegādāties būtiski lētākus alkoholiskos dzērienus," prognozēja Jurušs.
Aicina sekot piemēram
Bezdūmu nozares asociācijas ieskatā, apturot akcīzes nodokļa iekasēšanu, Igaunijai šis solis ļaus pazemināt e-cigarešu šķidrumu cenu valstī un tādējādi piedāvāt patērētājiem kontrolētus un drošus produktus par zemāku cenu. Tas var kļūt par kārtējo Igaunijas veiksmes stāstu – gan samazinot nelegālo tirdzniecību un pārrobežu tirdzniecību, gan vienlaikus piedāvājot patērētājiem mazāk kaitīgas alternatīvas parastajām cigaretēm par konkurētspējīgāku cenu. Lai novērstu situāciju, kurā Igaunija pilnībā pārņem savā kontrolē elektronisko cigarešu tirgu, iznīcinot šīs jomas Latvijas nodokļu maksātājus, nozare nosūtījusi vēstules finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Saeimas atbildīgo komisiju vadītājiem ar aicinājumu rīkoties līdzīgi, kā arī atļaut Latvijas uzņēmumiem savus produktus pārdot internetā, kas Covid-19 apstākļos ir pašsaprotami, pauž Sproga.
Nozares ekspertu dati liecina, ka 2018. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par e-cigarešu šķidrumiem bija 0,2 eiro par mililitru, kas bija augstāks nekā Latvijā. Kad šāds akcīzes nodoklis stājās spēkā, Igaunijas e-cigarešu lietotāji sāka pirkt e-šķidrumus no Latvijas un Krievijas, kur cenas bija vairākas reizes zemākas. Turklāt sāka augt arī nelegāla un nekontrolēta e-cigarešu šķidrumu tirdzniecība, un šajā melnajā tirgū gan kā pārdevēji, gan kā pircēji nekontrolēti piedalījās arī nepilngadīgie.
"Igaunijas piemēram ar pārmērīgu e-šķidrumu aplikšanu ar nodokli noteikti vajadzētu būt izglītojošai pieredzei arī citām valstīm. Ja laboratorijā pārbaudīti un legāli produkti ar nesamērīgu nodokļu politiku tiek padarīti par patērētājiem nepieejamiem to cenas dēļ, viņi meklē risinājumus nelegālajā tirgū, "ķīmiķo" kaut ko paši vai iegādājas tos kaimiņvalstīs. Arī atsakās no e-cigaretēm un atgriežas pie parasto cigarešu smēķēšanas, kā tas notika Igaunijā," norāda Sproga.