Kā pārbaudīt šos klientus, finanšu jomas uzraugi un bankas likvidators mēģina vienoties kopš pagājušā gada vasaras. Lielākie iebildumi bija radušies Kontroles dienestam.
"Mēs sākotnēji, kad sākām strādāt ar šo metodoloģiju, redzējām, ka ir ļoti liela neizpratne par to, kādā veidā vispār šo risku novērtēt, kā novērtēt, vai klients ir ieguldījis bankā nezināmas vai noziedzīgas izcelsmes līdzekļus. Mēs redzējām ļoti daudz nezināšanas elementa vai negribēšanas elementa. Šobrīd mēs esam daudz darījuši, lai to metodoloģiju pilnveidotu, mēs esam devuši daudzus padomus FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisijai), šie padomi ir nodoti tālāk likvidatoriem,” stāstīja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
Viņa uzsvēra, ka ieguldītais darbs ir atmaksājies: "Laba ziņa ir tā, ka likvidatori pēdējās nedēļās ir izmainījuši to, kas mums likās ļoti nepareizi, ka pastāv iespēja, ka mums nosūtīts aizdomīga darījuma ziņojums, bet nauda tiek izmaksāta, šobrīd tāda iespēja tiek izslēgta.Ja būs aizdomīga darījuma ziņojums Kontroles dienestam, tad naudas izmaksa nav iespējama, to nedrīkstēs pieļaut."
Pašlaik Kontroles dienests ir gatavs atbalstīt klientu pārbaudes metodoloģiju, vēsta Latvijas Radio. Pēc likvidatora aplēsēm, tās ieviešana un klientu pārbaudes sistēmas izveide prasīs vismaz divus mēnešus. Tas nozīmē, ka ziņojumus par aizdomīgiem klientiem Kontroles dienests sāks saņemt aptuveni maijā vai jūnijā. Ja aizdomas izrādīsies pamatotas, dienests varēs iesaldēt attiecīgā darījuma naudu.
„Ja gadījumā būs atrasta nauda, kas pienākas kādam cietušajam, kurš ir cietis kāda noziedzīga nodarījuma rezultātā, un tā dēļ šī persona vai šī valsts ir zaudējusi naudu, un mēs viņu mācēsim identificēt un sasaistīt kopā ar cietušo personu. Cietušajai personai vienmēr ir tiesības pieteikties uz šādu naudu. Bet parasti konfiskācija notiek [par labu] valsts budžetam. Valsts budžetā tiek ieskaitīta šī nauda,” stāstīja Znotiņa.
Cik šādu negodprātīgo klientu varētu būt, ABLV Bank pagaidām prognozēt nevar. Taču Kontroles dienesta vadītāja norādīja uz pazīmēm, kas ļaus noteikt negodprātīgos klientus un "netīro" naudu. Pirmkārt, būs jāskatās, vai ir pieejami visi dokumenti par klientu un viņa ienākuma avotiem. Otrkārt, vērtēs arī bankas darbinieku atbildību un viņu izpratni par finanšu nozares darbības principiem. Pētīs arī informāciju presē.
„Vai nav informācija presē par to, ka kāds klients vai ar viņu saistītās personas nav iesaistītas kādās pretlikumīgās darbībās. Mums ir zināms, ka vismaz daļa klientu ir kaut kādā veidā, iespējams, bijuši iesaistīti „laundramātos”, gan mums ir citāda veida indikācijas. Kontroles dienests nekad nav slēpis, ka mums ir ļoti daudz materiāla, kas ir saistīts ar nerezidentu banku biznesu,” skaidroja Znotiņa.
Kā norādīja Kontroles dienesta vadītāja, prognozēt darba grafiku pašlaik ir grūti. Lūgumam sagrupēt klientus kategorijās ar atšķirīgu riska pakāpi, lai dienests varētu prognozēt darba apjomu, bankas likvidators nav atsaucies, norādot, kā augsta riska klienti ir visi 100%.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš pastāstīja, ka tiks pārbaudīti visi ap 3700 ABLV Bank klienti, kuriem tiks izmaksāti līdzekļi, kā arī 10-12 tūkstoši saistīto klientu. Kopējās izmaksājamās naudas apjoms ir 2 miljardi eiro.
Vienlaikus Latvijai būtu jāuzsāk aktīvs darbs, lai pārliecinātu ASV partnerus atsaukt FinCEN ziņojumu, kas kaitē ne vien finanšu nozarei, bet arī visas valsts reputācijai.
"Tas dokuments ir projekta stadijā, un mēs arī paši esam ar FinCEN uzsākuši tādu kontaktu, un arī no viņu puses ir informācija, ka tā varētu rīkoties. Ir tāda jau pirmā informācija no mums pieprasīta. Bet tur noteikti komisija viena pati nevarēs to jautājumu atrisināt," viņš teica.
Fuck Tuck