Paralēli diskusijām par e-veselību un datu drošību kopš šā gada pacientiem ir atvērta elektroniska datubāze Datamed. Būtībā tas ir medicīnas datu arhīvs, kur ikviens var redzēt dažādu izmeklējumu rezultātus kopš laikiem, kad ārstniecības iestādes sākušas tos digitalizēt.
Šobrīd ik pa laikam tam pievienojas aizvien vairāk iestāžu, tādējādi paplašinot pacientu iespējas. Tajā pašā laikā tas raisījis virkni jautājumu, sākot jau ar to, vai šādus sensitīvus datus ir korekti uzglabāt kādai, pēc pamatkapitāla spriežot, nelielai privātajai firmai; kā tiek nodrošināta datu aizsardzība, lai kādam neienāktu prātā paskatīties, ko vēl ir darījuši ministri, un vai ir korekti par pacientu datiem prasīt samaksu. Datu valsts inspekcija par to sākusi arī pārbaudi.
Lai saprastu situāciju, arī Diena pārbauda pieejamo informāciju. Izmantojot internetbankas datus, parādās pēdējo gadu izmeklējumi no vairākām ārstniecības iestādēm. Taču nekas nav veikts pēdējā mēneša laikā, tāpēc jāsamaksā 2,99 eiro.
Par šo sistēmu maz zina stāstīt arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Katrai slimnīcai ir sava datubāze, bet, kāda tai ir piekļuve un kā tā darbojas, viņa nezina.
E. Gulbja laboratorija Datamed pakalpojumus izmantoja kopš šā gada februāra, bet tās valdes locekle Sandra Dimante uzreiz saka, ka Dienas zvans jau ir trešais pēc kārtas, tāpēc izlemts sadarbību pārtraukt. Pēc brīža arī Diena pārbauda, ka izmeklējumu rezultāti no E. Gulbja laboratorijas vairs nav pieejami. Tas apgrūtinās darbu mediķiem, kuri sistēmu aktīvi izmantoja, tomēr neesot spēka pacientiem vairs šo situāciju skaidrot. Tagad pacienti saviem datiem var piekļūt caur pašas E. Gulbja laboratorijas sistēmu, kur arī par seniem izrakstiem nav jāmaksā. Vienkāršoti sakot, Datamed līdz šim bija nodrošinājusi E. Gulbja laboratorijas sistēmai atsevišķu piekļuvi. Vēlāk sarunas laikā atklājas, ka laboratorijā nav bijis zināms, ka par piekļuvi saviem izmeklējumiem Datamed no pacientiem prasa samaksu.
Problēmu komercijā saskata arī juriste Solvita Olsena. Pirmkārt, ārstniecības iestāde var piesaistīt kādu komersantu, kas uz līguma pamata nodrošina, piemēram, datu uzturēšanu, taču izskatās, ka šajā gadījumā ārstniecības iestādes datus bez pacienta informēšanas un atļaujas nodod Datamed, kas tos izmanto komercdarbības veikšanai. Otrkārt, pacientiem jābūt informētiem par viņu datu glabāšanu. Juristu starpā gan ir diskusijas par to, vai jālūdz ir arī atļauja.
Situāciju Dienai skaidro arī Datu valsts inspekcijā. Ārstniecības iestādes drīkst izmantot ārpakalpojumu, bet datu operators viņam uzticēto informāciju drīkst apstrādāt tikai līgumā norādītajā apjomā un atbilstoši normatīvajiem aktiem, ievērojot visas drošības procedūras un datu aizsardzību.
Datamed vadītājs Normunds Ančupāns Dienai gan skaidro, ka uzņēmums nodrošina tehnisku risinājumu, ko ārstniecības iestādes izmanto savām ikdienas darba procesā. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Latvijā medicīnā ir vismaz desmit informācijas sistēmu, kurās ir pacientu dati, un ir tikai normāli, ka tas ir ārpakalpojums. Galvenais ir nodrošināt atbilstību likumam. Savukārt pašai ārstniecības iestādei jāinformē pacients, ka viņa dati tiek apstrādāti - tas var būt rakstīts līgumā, paziņojumā pie sienas vai mutiski pateikts. Datamed par to neatbild.
Ančupāns arī piebilst, ka visas ārstniecības iestādes ir informētas, ka par datu iegūšanu tiek prasīta samaksa, taču cilvēks nemaksājot par piekļuvi konkrētam izmeklējumam, bet gan par portāla izmantošanu, vienlaikus pastāvot iespējai šos datus bez maksas saņemt pašās ārstniecības iestādēs. Viņš arī uzsver, ka tas ir palīgs gan ārstiem, gan pacientiem, turklāt novērš nevajadzīgu atkārtotu izmeklējumu veikšanu, par ko runāts jau sen.
Par datu drošību pārliecināti ir arī Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, turklāt nevar teikt, ka pacienta informācija tiek nodota trešajām personām. Datamed veic datu apstrādi slimnīcas uzdevumā un neveido atsevišķu datubāzi. Savukārt atļauju veikt datu apstrādi ārstniecības vajadzībām pacients dod, piesakoties slimnīcā. Arī te uzsver izdevīgumu pacientiem, un datu drošību nodrošina, pieejas paroles izsniedzot tikai ierobežotam slimnīcas medicīnas personāla lokam.
Sūdzības līdz šim saistībā ar Datamed nav saņēmusi ne Veselības ministrija, ne Datu valsts inspekcija, bet pārbaude attiecībā uz Datamed darbības likumību un uzglabājamo datu drošību sākta vakar.
Jāpiebilst, ka, sākot darboties e-veselībai, ārstniecības iestādes varēs turpināt izmantot jau esošās sistēmas, ja tās savā starpā varēs salāgot, tāpēc līdzīga prakse nebūs nekas neparasts.