Arčers nebūt nav vienīgais lielais spēlētājs būvniecības biznesā, kam Satversmes aizsardzības birojs pēdējā laikā vairs nav izsniedzis speciālo atļauju. Valsts nekustamie īpašumi ceļ trauksmi un uzskata, ka saraksts ar kompānijām, kam valsts vairs neļauj būvēt ar valsts noslēpumu saistītas ēkas, tagad ir nepietiekami īss. SAB priekšnieks Jānis Maizītis uzsver, ka prasības nav kļuvušas stingrākas, taču ir jautājums, cik godīgi būvnieki kārto savu biznesu.
Savā pēdējā darba dienā pagājušā gada novembrī KNAB priekšnieks Jaroslavs Steļčenoks novērtēja savu darbu, atvadījās un pauda gandarījumu, ka jau pavasarī birojs strādās jaunās telpās.
Par diviem ar pus miljoniem veikt darbus KNAB jaunajā ēkā uzticēja būvkompānijai Arčers. KNAB strādā ar valsts noslēpumu un tāpēc biroja ēkai jāatbilst drošības prasībām. Lai būvnieks varētu strādāt šādos objektos, jāsaņem Satversmes aizsardzības biroja izsniegts industriālās drošības sertfikāts.
Tas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas drošumu. SIA Arčers šāda atļauja bija no 2006.gada . Sertifikāta kārtējais termiņš beidzās pērn 30.septembrī, trīs dienas pēc līguma noslēgšanas par darbiem KNAB ēkā.
Kompānijā stāsta, ka dokumenti Satversmes aizsardzības birojā iesniegti savlaicīgi, vairākus mēnešus pirms atļaujas termiņa beigām. Valsts nekustamajiem īpašumiem tas bija nebijis precedents, ka zināmā mērā valsts neuzticas kompānijai, ar kuru jau noslēgts līgums par sadarbību. Darbi jaunajā KNAB ēkā palikuši īsti neuzsāki un šogad februārī līgums lauzts.
Valsts īpašumu apsaimniekotājs bija spiests izraudzīties būvnieku, kam industriālās drošības sertifikāts ir - SIA Abora.Citadeles ielā trešo nedēļu notiek darbi ar cerību, ka nākampavasar KNAB jau strādās tur.
Arčers pārstāve stāsta, ka valsts nav apzināti maldināta par kompānijas spējām strādāt ar valsts noslēpuma būvēm. Nekas neesot liecinājis, ka sertifikāts netiks pagarināts.Pret būvnieku nav sākti viņiem zināmi kriminālprocesi, arī valdes locekļi saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam. Uz SAB saukti vienīgi uzņēmuma līdzīpašnieki. Iemesli, kāpēc valsts viņiem vairs neuzticas, neesot tikuši nosaukti.
SAB priekšnieks Jānis Maizītis norāda: "Es noteikti negribētu piekrist, ka kaut kādā veidā ir mainījušās prasības pret industriālās drošības sertifikāta izsniegšanu. Cits jautājums ir par to, kā dažādas uzņēmējsabiedrības kārto savu biznesu un kāda informācija nonāk tiesībsargājošo un drošības iestāžu rīcībā."
No apgrozījuma ziņā lielākajām būvkompānijām valsts noslēpuma objektus patlaban var celt tikai divas UPB un Re&Re.
SAB 2013.gadā nepagarināja industriālās drošības sertifikātu kompānijai Merks, pērn to zaudēja arī Skonto būve. LNK Industries to neprasa, jo KNAB to tur aizdomās par korupciju. Ostas celtnieks nekvalificējas sertifikāta saņemšanai, bet BMGS atteicās raidījumam sniegt informāciju, kāpēc būvfirmai šīs atļaujas nav.
Valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāju uztrauc zemā būvnieku konkurence, kas tādējādi valsts noslēpumu objektus ļaus celt par nesamērīgi augstām cenām. Daļēji arī naudas trūkuma dēļ nesen atcēla Liepājas cietuma būvniecību.
"Šobrīd šo būvju skaits pret iespējamo būvnieku skaitu sāk kļūt problemātisks, mēs sākam just, ka šādu būvnieku ar sertifikātu sāk pietrūkt! Līdz ar to tā ir tāda problēma, kur nozarei vajadzētu skatīties līdzi un sākt diskusiju, ka būvnieku skaits sāk kļūt nepietiekams," saka VNI valdes locekle Līga Ermane.
Likums paredz, ka iemesli, kāpēc kompānijas nevar saņemt šo valsts noslēpuma ēku celšanai nepieciešamo sertifikātu, drošības iestādēm nav jāpaskaidro. Nākamā reize, kad atteikumu saņēmušais uzņēmums var pretendēt šādas atļaujas saņemšanai ir tikai pēc 5 gadiem. SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un tā lēmums ir galīgs.
Ar to mierā nav Skonto būve.Tā un vēl divas uzņēmēja Gunta Rāvja firmas vērsušās ar sūdzību Satversmes tiesā.Lieta ir ierosināta.
Konstitucionālās tiesas spriedums līdzīgā lietā ļauj izdarīt secinājumus, ka likumdevējam būs šī kārtība jāmaina un uzņēmēji par atteikumu varēs tiesāties. Valdības darba grupa jau strādā pie likuma izmaiņām.Tomēr premjers nedomā, ka tāpēc prasības speciālo atļauju saņemšanai mazināsies.
No radušās situācijas KNAB noteikti nav ieguvējs, jo Brīvības ielā ēku īpašnieks palielinājis nomas maksu. Par šā gada 8 mēnešiem KNAB samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus. Valsts nekustamajos īpašumos apgalvo, ka nomas maksa jaunajā ēkā visa gada laikā būs trīs reizes mazāka.