SPKC norāda, ka potēšanas kalendāru tas negatīvi neietekmēšot. “Kamēr ir šis vakcīnas ierobežojums, ģimenes ārstiem un visām ārstniecības iestādēm sniegtas rekomendācijas iespēju robežās atlikt plānveida vakcināciju. Intervāls ir 10 gadi starp šīm potēm un daži mēneši šādā situācijā neko neizšķir,” LNT Ziņām skaidroja SPKC Infekcijas slimību profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Mediķi gan uzsver, ka bērniem paredzētās vakcīnas pieejamas pietiekošā daudzumā un visas potes tiek veiktas pēc valsts noteiktā grafika. Vakcīnu krājumi esot pietiekoši arī neatliekamiem gadījumiem: ja pacientam ir bijis kontakts ar difterijas slimnieku vai arī ja pastāv risks inficēties ar stingumkrampjiem. “Ir izveidots difterijas vakcīnas rezerves krājums valstī, kuru varētu izmantot neatliekamiem pieprasījumiem, kad ārstniecības iestāde prasa šo vakcīnu, lai sniegtu palīdzību pacientiem pēc traumas,” norāda J.Perevoščikovs.
Amatpersonas skaidro, ka šāda situācija izveidojusies ražotāju vainas dēļ. Plānots, ka difterijas un stingumkrampju vakcīnas piegādes tiks atjaunotas nākamgad. “Bieži vien šādi pārrāvumi rodas dēļ tā, ka attiecīga zāļu sērija neiziet kvalitātes kontroli. Līdz ar to, iespējams, pašā ražotnē ir kaut kādas tehniskas problēmas. Ražotājs minēja vēstulē, ka janvārī piegādes atjaunosies,” LNT Ziņām skaidro Nacionālā veselības dienesta (NVD) Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieks Ainārs Lācbergs.
Difterijas vakcīnas krājumi ir samazinājušies ne tikai Latvijā, bet arī citas Eiropas valstīs. Pašlaik Eiropas Komisija skata jautājumu par to, kā risināt problēmu ar dažādu vakcīnu piegāžu pārtraukumiem, kas rodas ražotāju dēļ. Pagājušajā gadā līdzīga situācija bija izveidojusies ar komplekso vakcīnu pret masalām, epidēmisko parotītu un masaliņām. Epidemiologu skatījumā, šādi pārrāvumi tomēr nav pieļaujami, jo rada imunizācijas līmeņa samazināšanās risku pret ļoti nopietnām slimībām, kuru izskaušana Latvijā un Eiropā prasījusi gadu desmitus.