Reemigrējušo jauniešu programmu neturpinās - tā esot pārāk dārga

Pagājušajā gadā programmai Darbs valsts pārvaldē pieteicās vairāk nekā 140 cilvēku, no kuriem darbu valsts pārvaldē ar atalgojumu 1000 eiro mēnesī ieguva seši. Šogad pieteikumu bija gandrīz piecās reizēs mazāk, savukārt dalībai programmā tika izvirzīti septiņi cilvēki.Kaut gan interesentu skaits ir samazinājies, Valsts kancelejā norāda, ka ir uzlabojies pretendentu zināšanu un kvalifikācijas līmenis."Šiem jauniešiem ir labas analītiskās domāšanas prasmes, stratēģiskā domāšana, elastība, radošums,  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, līdz ar to valsts pārvalde savā ziņā iegūst tādu gatavu ierēdni," komentēja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka.No sešiem programmas dalībniekiem, kas projektā iesaistījās pērn, trīs darbu turpina valsts pārvaldē, savukārt pārējie ir atraduši darbu privātajā sektorā. Galvenais ieguvums - visi ir palikuši Latvijā."Runājot ar šiem jauniešiem par motivāciju, primārais ir patriotisma jūtas, jo dziļi iekšēji tad, kad aizbrauc, joprojām ir šī vēlme atgriezties. Protams, tā ir iespēja strādāt, pielietot savas teorētiskās zināšanas uzreiz praksē, un valsts pārvalde ir lieliska vieta, lai to darītu. Protams, nevar arī noliegt atalgojuma jautājumu," norādīja Medvecka.Viena no septiņiem šī gada programmas dalībniekiem ir Jekaterina Romaņenko, kura darbu Laikmetīgās mākslas muzejā Parīzē nomainīja pret darbu Valsts administrācijas skolā Rīgā."Biju piecus gadus dzīvojusi un strādājusi Francijā. Strādājusi lielākoties privātajā sektorā, un tieši biju domājusi nedaudz mainīt savas karjeras virzienu un strādāt Latvijas labā, varbūt Briselē [Eiropas] Komisijā, [Eiropas] Parlamentā vai varbūt vēstniecībās. Tieši tas mani motivēja iegūt pieredzi valsts pārvaldē, kas varētu pēc tam ietekmēt manu tālāko karjeru," stāstīja Jekaterina, kas nu ir Valsts administrācijas skolas Mācību daļas starptautiskā koordinatore.Starptautiskā pieredze gan palīdzot, gan traucējot valsts pārvaldes darba ikdienā, savukārt par iemeslu tam, ka ierēdņu reputācija sabiedrības acīs ir negatīva, Jekaterina uzskata pārlieku lielu birokrātiju."Ir arī cilvēki, par kuriem saka, ka viņi ir roboti, nesmaidīgi un birokrātiski. Cilvēki ir ļoti aizņemti darba gaitā, ar dokumentiem strādājot, uz telefona zvaniem atbildot, dažreiz mēs aizmirsām par to, ka ir tā cilvēciskā saikne, kura zūd, ja mēs tikai domājam par darbu, par darbu, par darbu," atzina Jekaterina.Patlaban Jekaterina un citi programmas dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīva projekta, kurā jauniešiem ar Latvijā iegūto izglītību tiks piedāvāta iespēja strādāt valsts pārvaldes iestādēs