Jautājums, kas tiks uzdrukāts uz vēlēšanu zīmes, būs – "Vai Jūs esat par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?".
Iepriekš CVK nolēma tautas nobalsošanā vienkārši jautāt – vai atbalstāt Satversmes grozījumu pieņemšanu, taču šis formulējums izraisīja plašas diskusijas.
CVK vadītājs Arnis Cimdars žurnālistiem pastāstīja, ka no privātpersonām, darba kolektīviem, nevalstiskajām organizācijām un politiķiem saņemti daudzi priekšlikumi, kā jautājumu veiksmīgāk formulēt. Visplašāk pārstāvētais viedoklis bijis, ka jautājumā jāietver teksts, ka grozījumi Satversmē paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu.
"Jāapzinās, ka mums ir jāuzņemas par to atbildība," sēdē sacīja Cimdars.
CVK pārstāvis Kārlis Kamradzis atbalstīja jautājuma formulējuma maiņu, to pamatojot kā pussoļa pakāpšanos pretī tiem vēlētājiem, kas pauduši neizpratni. "Tas [valoda] ir sensitīvs jautājums, un pateikt sausi juridiski būtu par īsu," atzina Kamradzis. Turklāt šāds jautājums uzdots arī 2008.gada tautas nobalsošanā par Satversmes grozījumiem un vēlētāji arī norādījuši, ka šāds jautājums jau ir bijis.
Savukārt Elizabete Krivcova uzsvēra, ka iepriekš CVK nonāca pie slēdziena, ka labāk būtu paskaidrot grozījumu būtību uz plakātiem vēlēšanu kabīnēs.
Pēteris Dzalbe norādīja, ka balsošana notiek par likumprojektu un CVK, paplašinot jautājumu, par to būs jāuzņemas atbildība.
"Ja mēs uzskatām, ka mums ir tiesības paplašināti tulkot likumus, tad varam ietvert skaidrojumu šajā jautājumā. CVK uzņemas atbildību, ka tā ir lietojusi šādu tulkošanas paņēmienu un ietvērusi skaidrojumu jautājumā," teica CVK pārstāvis.
CVK sēde uz laiku tika pārtraukta, jo Cimdars devās zvanīt valodniekiem, lai konsultētos par jautājuma formulējumu.
Lēmumu par jautājuma papildināšanu CVK pieņēma balsojot, un lēmums bija vienbalsīgs.