Viņš sacīja, ka pagaidām oficiāli nav zināms, vai nākamgad samazinās budžeta vietu skaitu, tomēr esot dzirdētas runas, ka tas varētu notikt. "Oficiāli šādas informācijas nav, bet nav noslēpums, ka apkārt runā, ka tas varētu notikt. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, mēs varam prognozēt, ka daudzi jaunieši vienkārši aizbrauks projām," teica Barševskis.
"Cilvēku maksātspēja neuzlabojas, tā pasliktinās," viņš piebilda.
Barševskis norādīja, ka neredz iespēju, kur vēl varētu samazināt finansējumu. Barševskis atzina, ka izglītībai vajadzētu būt vienai no galvenajām prioritātēm nākamā gada budžeta konsolidācijā.
Rektoru padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka viņš un citi lielāko universitāšu rektori savas bažas pauduši Bērziņam.
Barševskis informēja, ka rektori ar prezidentu pārrunājuši arī jaunā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli. Viņš minēja, ka rektori prezidentam pauda viedokli, ka piedāvātais modelis, kāds tas ir pašlaik, nav īstenojams un par to nepieciešamas plašākas diskusijas.
"Šis jautājums nav pietiekami pārrunāts, un šeit nepieciešama iekšēja diskusija, pagaidām šīs lietas iekšēji nav pārrunātas," sacīja rektoru padomes priekšsēdētājs.
Barševskis arī norādīja, ka ar prezidentu pārrunāti jautājumi par augstskolu īpašumiem, kuri vēl joprojām nav atrisināti, un aicināja prezidentu iesaistīties šo jautājumu risināšanā. Rektori ar prezidentu pārrunājuši arī universitāšu lomas palielināšanu procesā, kas saistīts ar doktorantūras programmu realizēšanu.
Pie prezidenta viesojās Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns un Latvijas Universitāšu asociācijas sekretārs Artūrs Zeps.