Rēzeknieši balso aktīvi

00 bija nobalsojis 7921 rēzeknietis, jeb 30,12% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Kā atzina A.Drelings, rēzeknieši arvien ir bijuši aktīvi balsotāji, tikai atkārtotajās vēlēšanās 2005.gada augustā vēlētāju aktivitāte bijusi mazāka. Runājot ar iedzīvotājiem, lielākoties varēja just, ka netiek balsots par pašreizējiem domes deputātiem, iedzīvotāji cer, ka nāks kādi citi, kuri labāk varēs sakārtot pilsētu. Savukārt, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izvēle bijusi pat vieglāka, jo vairāk balsots par tādiem kandidātiem, kuri jau ir strādājuši šajā struktūrā.   Pensionāre Matilde pie pilsētas kultūras nama paziņo, ka viņas balsojums ir protesta balsojums pret pašreizējiem deputātiem. “Pat runāt negribas. Sēž tur domē, kabatas piebāzuši, bet ko darīt pensionāriem, jauniešiem? Bezdarbs pilsētā ir visaugstākais valstī, mans znots arī palika bez darba, bet ģimenē ir divi bērni. Kā cilvēkiem dzīvot?” Viņai piebalso pensionārs Jevģeņijs, kas priekšvēlēšanu kampaņai sekojis ļoti rūpīgi, tāpēc tagad izvēle bijusi vieglāka, vismaz pašvaldību vēlēšanās. Izvēloties Eiroparlamenta deputātus, viņš lūkojies pēc darbiem, jo EP esot nepieciešami tādi deputāti, kas spējuši kaut ko valstī ietekmēt, kā, piemēram, Tatjana Ždanoka, kas spēja aizstāvēt krievvalodīgos ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.  Uzņēmuma Rēzeknes Namsaimnieks darbinieki Poļina un Jurijs (foto) balsot dosies tikai tad, kad būs pabeiguši uzkopt Festivāla parku, jo tagad viņiem divatā jāveic tāds darba apjoms, kādu agrāk veica seši sētnieki. Poļina stāsta: “Ļoti grūti bija izvēlēties, jo tik daudz sarakstu tādai mazai pilsētiņai! Nez kāpēc tik daudzi grib tikt domē? Mums ir bijuši tik daudzi mēri, taču nekādas kustības uz labo pusi, kā nav, tā nav.” Pie visiem vēlēšanu iecirkņiem pārsvarā satieku vecāka un vidēja gadagājuma cilvēkus. Skolotāja Vija (foto) balsot atnākusi kopā ar pieaugušajiem bērniem.  “Jauniešu aktivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, kāda ir nostāja ģimenē. Ja vecāki vienmēr ir interesējušies par vēlēšanām, gājuši balsot, tad arī jaunieši būs aktīvi. Es nesaprotu, kā var neiet uz vēlēšanām. Tas ir gan mans pilsoņa pienākums, gan arī tiesības.” Vija domā, ka tiem cilvēkiem, kuri tagad nonāks pie varas, būs ļoti grūti. “Tā ir politiska varonība, šinī laikā uzņemties atbildību. Tie kas bija pie varas, neizmantoja šo iespēju, kaut ko mainīt Rēzeknē uz labo pusi, varbūt tā bija zināma politiska tuvredzība.  Daudzi rēzeknieši uzsvēra, ka viņi šoreiz atnākuši uz vēlēšanām, lai mazinātu savas pilsētas kaunu, jo jau pirms četriem gadiem balsu pirkšanas dēļ bija jārīko atkārtotas vēlēšanas.  Kā ziņo aģentūra LETA, Rēzeknes pilsētas un rajona Policijas pārvalde (PRPP), arī šogad, laikā no 3.līdz 6.jūnijam saņēmusi informāciju jau par 15 iespējamiem vēlēšanu balsu pirkšanas gadījumiem Rēzeknē, saņemtā informācija nodota izvērtēšanai Drošības policijā.  Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Drelings gan norāda, ka sūdzības par smagiem vēlēšanu likuma pārkāpumiem komisija nav saņēmusi, katrā iecirknī dežurē gan novērotāji, gan policisti. Martā pirms četriem gadiem balsu pirkšana bija novērota pie daudziem iecirkņiem, tai skaitā pie vēlēšanu iecirkņa Brīvības ielā, Rēzeknes 4.vidusskolā. Iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Grabuste un viņas vietniece Aina Zavicka stāsta, ka šodien vēlētāju aktivitāte esot īpaši liela, cilvēki plūst straumēm un stāv rindā, citi uzturas ilgi, kamēr izlasa visus sarakstus, tā, kāda 85 gadus veca kundzīte vēlēšanu iecirknī bijusi veselu stundu, tad izdarījusi savu izvēli. “Šogad atšķirība ir tāda, ka nāk inteliģenta publika, nevis sadzērušies vai bomži. Pirktās balsis uzreiz momentā redz, cilvēks tāds it kā apjucis, nezina, kur ko likt.”Pie vēlēšanu iecirkņa sastaptā skolotāja Veronika stāsta, ka viņai iepriekšējās vēlēšanās atklāti uz ielas piedāvājuši pārdot savu balsi, par ko viņa bijusi šokēta. Šogad balsu pircēji laikam ir rafinētāki. “Šoreiz man bija ļoti grūti izvēlēties, jo ir zudusi uzticība pret tiem, par ko balsoju agrāk.”Ejot lejup pa Brīvības ielu, pie daudzām mājām un pieturvietām salīmēti plakāti, kas uzmācīgi aicina balsot par PCTVL.  Pie vienas no tādām pieturām sēž Irina Fjodorovna un Matvejs Aleksandrovičs, gaidot autobusu, lai brauktu uz kapsētu. “Par ko balsojām? Par to partiju, kas par tautu! Par Tautas partiju. Par bitēm? Nekad, ko mums tās ir devušas! Mēs arī nekad savu balsi nepārdotu, jo esam godīgi ļaudis, vecticībnieki.”  Pensionārs Aleksandrs (80 gadi) labi runā gan krieviski, gan latviski, pirmās Latvijas laikā mācījies latviešu skolā un slavē Kārli Ulmani, kas izdzenājis visas partijas un ievesis kārtību valstī. “Kas mums kaut ko labu dara, par to mēs arī balsosim. Paskatieties uz mūsu jumtiem, te par tiem rūpējas Latgales namu apsaimniekotājs, tā vadītājs Ilmārs Ostrovskis (Sociāldemokrātiskā partija) deputātu kandidāts. Jāskatās uz darbiem!” Viņa kaimiņs Pjotrs agrāk balsojis par Saskaņas centru, taču šogad viņu šis saraksts absolūti neapmierina, jo tur salikti cilvēki ar apšaubāmu kriminālu pagātni. Pie vēlēšanu iecirkņa Rēzeknes 2.vidusskolā beidzot sastapu arī kādu jaunu ģimeni. Artūrs strādā un studē mārketingu, Rometa šobrīd audzina  Juri Eduardu. “Vietējās pašvaldībās gribu redzēt saimnieciskus cilvēkus, kas jau kaut ko panākuši savā privātajā biznesā, kas prastu saimniekot pilsētā, domātu par bērniem, jauniešiem. Vairāk uz nākotni skatītos.”