Diena jau vēstīja par kādu vecāku bažām, ka Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā pēc bērnu iepazīstināšanass procesa ar skolu, iespējams, "izlasa" labākos topošos pirmklasniekus. Kāda māmiņa atzina - skolas pārstāvji centušies viņu pārliecināt izvēlēties citu skolu, sakot, ka potenciālais pirmklasnieks varētu netikt līdzi pārējiem bērniem. Par šo gadījumu Izglītības kvalitātes valsts dienests minētajā skolā sāks pārbaudi un mēneša laikā izvērtēs, vai pārkāpti noteikumi.
Dienas aptaujātie skolu vadītāji noliedz, ka šo nodarbību rezultātu dēļ kādu varētu "atsijāt" pirms viņš sēdies skolas solā. Āgenskalna sākumskolas direktore Ināra Kaķīte atzīst, ka šogad mācību iestādē pirmo reizi tiks rīkota adaptācijas nedēļa. "Šajās nodarbībās notiks trīs mācību stundas. Esam sadalījuši pamata priekšmetus – latviešu valoda, matemātika, iepazīšanās ar vācu valodu, sports, mūzika, māksla. Adaptācijas nedēļā iepazīsimies ar bērniem, sapratīsim, kādas ir viņu prasmes. Bērnus un vecākus iepazīstināsim ar skolotājiem, skolu un mācību iestādes kārtību," stāsta izglītības iestādes direktore. Viņasprāt, pēc adaptācijas nodarbībām un topošo pirmklasnieku prasmju izvērtēšanas būs vieglāk komplektēt klases. "Lai, piemēram, vienā klasē nav lielākoties tikai bērni ar vājākām zināšanām," teica Āgenskalna sākumskolas direktore. Ja skolas darbinieki secina, ka ar bērnu vasarā jāstrādā papildus, vecākus aicina uz individuālām pārrunām. "Izrunājam ar vecākiem, pie kā būtu jāpiestrādā, lai bērns pēc tam skolā varētu labi justies," teic I.Kaķīte.
Direktore kategoriski noliedz, ka viņas vadītajā iestādē uzņemtu tikai spējīgākos bērnus. "Nē, to nedrīkst darīt, un mēs to nedarām. Jo mēs jau arī tajā nedēļas laikā nevaram sašķirot bērnus pēc spējām un attīstības līmeņiem," piebilst I.Kaķīte.
Rīgas 84.vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā 1.-12.klasei Vita Brazēviča atzīst, ka arī šajā skolā tiek rīkota adaptācijas diena. Tās mērķis - iepazīstināt ar skolu vecākus un bērnus. "Mūsu skolā ir viena adaptācijas diena jūnijā, un tajā pašā dienā ir arī vecāku kopsapulce. Trīs stundu laikā dažādi sākumskolas skolotāji bērnus iesaista aktīvās nodarbībās - zīmēšanā, lasīšanā, rakstīšanā u.c. Bērni un vecāki arī izstaigājas pa skolu. Ar vecākiem pārrunājam to, kas būs nepieciešams skolai," stāsta V.Brazēviča. Arī viņa noraida bažas, ka adaptācijas dienas varētu ietekmēt bērna uzņemšanu skolā. "Tie bērni, kuru vecāki vēlas, lai viņi mācās šajā skolā, tiek uzņemti. Tā viena adaptācijas diena jau neko neizsaka, jo vienas dienas laikā nevaram konstatēt, vai bērnam ir problēmas vai nav. Gada laikā var kaut kas atklāties, tad runājam ar vecākiem. Bet tas ir ļoti individuāli. Tā, ka kādam atteiktu, nav bijis. Neuzskatām, ka šādas sarunas ir lietderīgas pirms bērns ir sācis mācīties," tā direktora vietniece.
Rīgas 6.vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš uzsver - adaptācijas dienas viņa vadītajā izglītības iestādē plānotas tikai kā skolas vides iepazīšana. "Viņi nāk uz skolu, iepazīstas ar vietu, kurā mācīsies. Iepazīstas ar klašu audzinātājiem. Ir daudzi bērni, kuri stājas vairākās skolās, un tad viņi nāk un skatās, vai patīk skola vai nē," teic izglītības iestādes direktors. Vadītājs pēc adaptācijas dienām nerīko īpašas pārrunas ar vecākiem, ja vien viņiem nav radušies kādi jautājumi.
Rīgas 25. vidusskolas direktore Inga Nestere stāsta, ka topošo pirmklasnieku uzmanību adaptācijas nodarbībās saista ar mācību un rotaļu elementiem. Mācītiesgribētāju gan neesot tik daudz, lai kādu atstātu aiz skolas durvīm. "Mums nav tas gadījums, kad būtu jāstrīdās un jānorāda uz durvīm. Mūsu klienti ir mikrorajona iedzīvotāji. Mums šādu problēmu nav. Tā ir tās skolas darīšana, pieļauju, ka viņiem ir ļoti daudz bērnu, tāpēc var šādi rīkoties. Mums situācija ir savādāka – mums būs piepildītas trīs klases," norāda mācību iestādes vadītāja.
Psihoterapeite Inese Putniece uzskata – bērna gatavība mācībām ir jānosaka, jo adaptācijas process pirmā skolas gada laikā nav viegls. Audzēkņa prasmju un spēju izvērtēšanā svarīgi ir ne tikai kritēriji, bērna sagatavotības līmenis jānosaka profesionāļiem. "Ir jābūt ļoti labai sadarbībai speciālistu starpā, un viņu vēlmei pēc būtības ieraudzīt šo bērnu," teic I.Putniece. Viņa norāda, ka izvērtēšanas kritēriji ir zināmi, jo katrā vecuma posmā ir noteikts, kas bērnam jāzina un jāmāk. Nozīmīgākā vērtēšanas posma daļa ir pedagogi un psihologi, kuri izvērtētu gan kognitīvos procesus, gan zināšanas un prasmes. "Ja bērnus šķiro vēl pirms pirmās klases, tad jāšķiro pēc viena principa. Nevis katrs dara, ko grib un tad eksāmenu rezultāti skolās ir tādi, kādi ir," par atšķirīgajiem izvērtēšanas modeļiem domā psihoterapeite. Vienlaikus viņa atzīst - valsts speciālisti šādu centralizētu pārbaudi nespētu veikt lielā pirmklasnieku skaita dēļ.
Uz jautājumu, kuras izglītības iestādes ir potenciālo pirmklasnieku vecāku topa augšgalā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nevēlējās sniegt konkrētu atbildi. "Tā kā rinda neatspoguļo reālo situāciju, tad Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments uzskata, ka nosaukt skolas, kurās rinda ir lielāka par iespējamo skolēnu vietu skaitu nav korekti attiecībā pret skolām, kuras piedāvā labu izglītības kvalitāti, bet neatrodas centrā, un, iespējams, tāpēc pretendentu rinda uz tām nav liela," Dienu informēja departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde.