Minējāt, ka pērn 359 tūkstošus eiro investējāt autoostas attīstībā. Neskatoties uz to, ka šobrīd nav skaidrības, kur nākotnē atradīsies Rīgas autoosta, tomēr ieguldāt esošajā teritorijā?
Īstenībā mēs nemaz nedomājam par kādu citu vietu. Te jāsaprot, ka RSA ir privāts uzņēmums, un šajā teritorijā mums pieder nekustamais īpašums – ēka, zeme, nojumes, un mums attiecīgi šis nekustamais īpašums jāuztur un jāpilnveido. Starp citu, jau 2014. gadā rīkojām metu konkursu, kā varētu attīstīt šo teritoriju, tajā skaitā ņemot vērā arī Rail Baltica iecerēto projektu un sagaidāmās izmaiņas šajā teritorijā. Lai gan konkursā gala uzvarētāju toreiz nenoteicām, tomēr dzīve mainās, un, ņemot vērā, ka aizvien aktīvāk attīstās Rail Baltica projekts, viens no metu piedāvājumiem, ko radīja arhitektu grupa OUTOFBOX arhitekta Pētera Bajāra vadībā, ir ļoti piemērojams jau pašreizējā situācijā. Tāpēc šobrīd kopīgi turpinām darbu meta pilnveidošanā, izstrādājot jau pilnvērtīgu projekta piedāvājumu tālākai autoostas attīstībai.
Tomēr ik pa laikam diskutēts par plāniem pārcelt autoostu uz Torņakalnu – kā tas ietekmē jūsu nākotnes plānus – kas notiks brīdī, ja tomēr tiks izlemts, ka autoosta jāpārceļ uz citurieni? Vai arī varbūt pārcelšana vairs netiek plānota?
Patiesībā jautājums par autoostu jeb autobusu apkalpošanas vietām Rīgā ir aktuāls, un mēs, saprotot situāciju, ka mainās gan uzņēmējdarbības nosacījumi, gan arī vērtējot mūsu iespējas iekļauties projektā Rail Baltica, attīstot savu nekustamo īpašumu, gribētu, lai šie abi projekti nebūtu pretrunā viens otram un vienlaikus – lai mums netiktu ļoti nodarīts pāri šā projekta attīstības gaitā. Tādēļ sekojam projekta attīstībai, saskaņojam intereses, cenšamies būt ļoti atvērti Rail Baltica projekta attīstībai. Neapšaubāmi mums šā projekta ietvaros sagaidāmi daudzi mīnusi, kas ir skaidri redzami. Mums tiks atsavināta daļa teritorijas par labu dzelzceļam, jo jaunās dzelzceļa līnijas nāks mums tuvāk. Šobrīd ir slēdziens, ka ēka ir saglabājama, līdz ar to mums iet zudumā tikai nojumes, saimniecības ēkas, protams, arī teritorija līdz ar to sašaurinās, kas radīs problēmas autobusu apkalpošanai – skaidrs, ka būs jāsašaurina darbība. Vēl lielāks jautājums ir – kā realitātē notiks celtniecības darbi. Tāpēc mūsu nostāja ir, ka, pirmkārt, arī mēs gatavojam savu projektu, ko realizētu – ja ne gluži vienā laikā, tad katrā ziņā saskaņoti. Ja jau šeit būs liels būvlaukums, tad arī mēs šajā laikā varētu uzlabot savu tehnisko bāzi tālākajai darbībai. Un otrs – projekta virzītāji ir pauduši uzstādījumu, ka šeit jāsamazina transporta plūsma. Tādēļ mūsu stratēģija paredz, ka nākotnē mūsu pamata klients šajā teritorijā būs starptautisko pārvadājumu un tūrisma autobusi, kā arī tā sauktie Shuttle bus, ja tādi būs nepieciešami. Nākotnē apkārtējās teritorijās tiks veidotas daudzas viesnīcas, bet mēs esam pilsētas centrā, kas ir vilinājums tūristiem, arī starptautiskajiem pārvadātājiem, kuru pasažieriem šeit būtu ļoti ērta pārsēšanās uz citiem transporta veidiem. Nav tā, ka mēs grasītos aiziet pilnībā no šī uzņēmējdarbības veida, tomēr redzam risku, ka būs jāsamazina darbības apjomi. Tāpēc arī plānojam vairāk attīstīt šo nišu.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 31. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
keramzīts