Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.
"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.
"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.
Viņš atzīmēja, ka pagaidām šādu ierobežojumu nav, un Rīgas osta cer, ka saglabāsies arī konteinerkravu apjomi.
Pēc viņa paustā, līdz jūlija sākumam kopējais Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms ir bijis par 7,8% mazāks nekā pērn šajā laikā, savukārt šī gada plāns ir pārkraut ap 20 miljoniem tonnu, un patlaban ir izpildīta puse no tā.
Jau ziņots, ka Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā.
Savukārt šogad piecos mēnešos Rīgas brīvostā pārkrauti 7,472 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.