Ambiciozie māju celtniecības plāni pašvaldības finanšu uzraudzītājiem likuši šaubīties par Rīgas domes (RD) un tās kapitālsabiedrības Rīgas Pilsētbūvnieks spēju pildīt saistības. Pirms diviem gadiem Dienvidu tilta celtniecību apturēja, atliekot projekta pabeigšanu uz labākiem laikiem. Tie pienāca šogad, kad noslēdzās celtniecības darbu konkurss un Rīgas dome nolēma pieņemt piedāvājumu Valsts kasē ar zemām procentu likmēm aizņemties 17 miljonus latu celtniecības darbiem.
Jau marta sākumā Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome deva atļauju aizņemties. Tomēr vēl līdz šim finanšu līdzekļi nav pārskaitīti, jo, lai tiktu pie jaunās naudas Dienvidu tiltam, Rīgas domei jāizpilda vairāki mājasdarbi. “Saprotot, ka ir uzņemtas tik augstas saistības, mums ir jāsaprot, vai pirmkārt šajā saistību grafikā ir iekļauti visi šie pieņemtie lēmumi par RD līdzdalību būvniecības projektos un ir jābūt pilnīgai pārliecībai par to, ka RD būs spējīga pilnībā šīs saistības pildīt,” raidījumam apliecina Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme.
Pašlaik Rīgas domes saistību apjoms jau ir tuvu maksimāli pieļaujamajam, kas nozīmē, ka tai saistību dzēšanai vajadzīgi gandrīz 20% no gada ieņēmumiem. Paskaidrojumi prasīti galvenokārt ir par grandiozajiem mājokļu celtniecības projektiem. Domei jākliedē bažas par esošo resursu izlietojumu un pilsētas spēju pildīt saistības. Rīgai prasīts arī apliecinājums, ka pašvaldības manta netiek izšķērdēta. RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse uzskata, ka RD, atsakoties no dažiem projektiem un sakārtojot dokumentāciju, Finanšu ministrijas bažas spēs kliedēt.
Rīgas domes ilgtermiņa saistību apjoms pret Rīgas Pilsētbūvnieku ir vairāk nekā 55 miljoni latu. Turklāt, pētot Rīgas saistības, radušās šaubas, vai uzrādītas visas. Bažas pastiprinājis fakts, ka pašvaldības pērn apstiprinātā mājokļu attīstības programma aizvadītajam, šim un nākamajam gadam uzrāda vienas būvniecības ieceres, bet darbi sākti vēl pie citiem projektiem. Tā nu radušās šaubas par patiesajiem Rīgas plāniem un izdevumiem to īstenošanai.
Pēc pieprasītajiem paskaidrojumiem Rīgas Pilsētbūvnieks jau atteicies no vairāk nekā sešpadsmit miljonu vērta projekta Pļavniekos. Bet grandiozā mājokļu programma tiek pārrakstīta. “Jāizvērtē, vai dome arī varēs sniegt papildu finansējumu, vai pilsētbūvniekam pašam tas jādara. Jo domes finansējums nav vienīgais. Tur, pieņemot lēmumu par katru objektu, ir jāsamēro ar domes iespējām,” rīcības modeļus skaidro Tiknuse. Tas nozīmē, ka Rīgas Pilsētbūvniekam jāsāk rūpīgāk strādāt gan ar naudas iekasēšanu, gan izdevumiem.
Lai gan sociālo dzīvokļu būvēšanai pašvaldībai var aizņemties naudu Valsts kasē ar salīdzinoši zemiem procentiem, pagaidām finansējuma piesaistīšana uzticēta būvkompānijai. Un tas savukārt radījis pamatu šaubām par to, vai Rīga nesaimnieko izšķērdīgi. Tagad Rīga sola mainīt arī šos plānus. “Katrā ziņā variants, ka lai projekta virzībai būtu temps, ka būvnieki ir gatavi finansēt šo projektu, tas ir pareizi un labi. Tas domei neuzliek nekādas saistības un ļauj domei izmantot finansējumu no Finanšu ministrijas,” uzskata Rīgas Pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters. Finanšu ministrijas pārstāve raidījumam norāda, ka ministrija lūgusi RD “iesniegt pamatojumu, ka ir izvēlēts ekonomiski izdevīgākais finansēšanas modelis visiem šiem projektiem.”
Izskatās, ka martā uzdotais mājasdarbs naudas saņemšanai izrādījies gana grūts, jo jau divus mēnešus Rīgas domes struktūras un Rīgas Pilsētbūvnieks strādā pie līdzšinējo būvniecības ieceru un tās finansēšanas modeļu koriģēšanas. Un ne tik drīz darbs solās tikt pabeigts – tas var prasīt vēl pusotru līdz pat trīs mēnešus. Un tikai tad, jau tuvāk rudens pusei, dome tiks pie solītajiem miljoniem, lai sāktu Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecību. Šo pasūtījumu īstenos apvienība ACB, Tilts un Viadukts. Trešā kārta izmaksās 17 miljonus latu un tā būtu jāpabeidz nākamajā rudenī.