Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), uzsvēra, ka patlaban valdībā ir pieņemts konceptuāls lēmums un tiek gatavots likumprojekts. Rinkēviča ieskatā tas ir pareizs solis. Viņš atzīmēja, ka par šo jautājumu ir daudz runāts gan ar premjeri, gan ar ekspertiem - ir jautājumi, kas saistīti ar tranzītu, kas skar ne tikai nacionālo, bet vairāk Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesu.
"Gribu uzsvērt, ka diskusija vēl turpināsies Saeimā un Saeima būs tā, kas, pieņemot likumu, teiks savu galavārdu. Pieņemu, ka noteikti būs iespēja atrast vispareizākos risinājumus, taču ir svarīgi turpināt arī diplomātiskos centienus. [..] Nevajag noniecināt par zemu lēmumus, kas jau ir pieņemti. Tie ir svarīgi, taču tie būs efektīvāki, ja mums pievienosies arī citas valstis," sacīja prezidents.
Siliņa žurnālistiem sacīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) patlaban gatavo atsevišķu likumprojektu. Tiklīdz tas būs gatavs, tas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā. Ministru kabineta līmenī ir lemts par paralēliem kontroles mehānismiem, piemēram, ja tiks konstatēts, ka uzņēmumi, kas strādā lauksaimniecības vai lopkopības jomā, un būs izmantojuši Krievijas vai Baltkrievijas graudus, valsts atbalstu nevarēs saņemt.
Pēc premjeres paustā, tuvākajā laikā ZM nāks klajā ar papildu regulējumu, paaugstinot kvalitātes kontroles prasības un ieviešot stingrākus mehānismus, kā kontrolēt ienākošos graudus. Tāpat plānots pielāgot importa procedūras, lai varētu pēc iespējas skaidrāk noteikt mērķa valsti.
"Protams, visefektīvāk būtu, ja mums būtu kopīga vienošanās ES. Mēs par to iestāsimies un turpināsim darbu. [..] Baltijas valstis ir paudušas Latvija politisku atbalstu. Tiklīdz būs likums, aicināsim Lietuvu un Igauniju pievienoties ar līdzīgu likumdošanu," sacīja Siliņa.
Kā vēstīts, pēc ZM datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm.
Vienlaikus Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus. Par tranzīta aizliegšanu Latvijas valdošā koalīcija gan nav izšķīrusies.