Viņš norādīja, ka divu valstu risinājums ilgstoši bija gan Latvijas, gan arī kopējā Eiropas Savienības (ES) nostāja, tāpat tas ir fiksēts vairākos ANO Drošības padomes dokumentos un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās. Rinkēvičs skaidroja, ka par to tiek diskutēts jau 30 gadus, kuru laikā bijuši gan optimisma, gan pesimisma brīži.
"Aizvadīto gadu laikā ir bijušas situācijas, kur gan vienā, gan otrā pusē bijušas lielākas cerības, taču ir bijuši arī saasinājumi. Esam situācijā, kad jātiek galā ar teroristu organizāciju "Hamas". Nav tā, ka 7.oktobrī notika pirmais uzbrukums, terorakti bijuši arī pirms tam," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēvičs uzsvēra, ka uz Telavivu, Jeruzalemi un citām Izraēlas pilsētām tiek raidītas raķetes, joprojām ir sagūstīti ķīlnieki, kuru likteni neviens nezina. Prezidents uzsvēra, ka nekāds politiskais process patlaban nav iespējams. Viņš pieļāva, ka pēc laika, kad situācija deeskalēsies, būs jāmeklē politisks risinājums, ko varētu piedāvāt gan ANO, gan reģiona valstis.
"Beigu beigās mēs esam nonākuši pie atklāta kara. Kamēr karš turpināsies, grūti iedomāties, ka daudzi teiktu, ka jāpārrunā divu valstu risinājums. Mērķis paliek, taču vai un kad tas ir reāli sasniedzams, teikšu godīgi - nezinu," sacīja Valsts prezidents.
Rinkēviča ieskatā, jātiek galā ar teroristiem, jāievēro starptautiskās normas, kā arī jāsaprot, ko darīt tālāk, jo patlaban tas ir neatbildamais jautājums. Pēc prezidenta paustā, vēl vakar bija cerība, ka notiks ASV prezidenta, Jordānijas karaļa, Ēģiptes prezidenta un Palestīnas pašvaldības tikšanās, tomēr Gazā notiekošā dēļ tikšanās tika atcelta.
"Lieli mērķi par divu valstu risinājumu ir, bet mēs redzam, ka 30 gadus mēs neesam nekur pavirzījušies. Vai ir kaut kāda alternatīva? Jājautā, kāda tad ir šī alternatīva, jo tās iespējas izskatās diezgan bēdīgas. Mēs esam nonākuši absolūtā politiskā strupceļā. Kāds varētu būt risinājums, to gan es nevaru atbildēt," pauda prezidents.
Ministru prezidente žurnālistiem klāstīja, ka sarunās ar Eiropas premjeriem un valstu pārstāvjiem bijusi vienprātība, ka nedrīkst pazaudēt fokusu uz Ukrainu, kas Latvijai ir ļoti būtiski. Ja Ukraina vairs nav uzmanības centrā, ieguvēja ir Krievija un Irāna.
"Reģiona valstīm ir svarīgi atcerēties, ka šo fokusu nevar pazaudēt. Svarīgi ir saglabāt visu solīto atbalstu Ukrainai, neskatoties uz konfliktu Izraēlā un Gazas sektorā. Mums ir jāspēj palīdzēt cilvēkiem. Mūsu kā ES pienākums ir sniegt humānu palīdzību un politisku atbalstu, cik vien tas būs iespējams. Eiropa būs gatava iesaistīties un palīdzēt veidot jebkādas miera sarunas, jo tas ir visu mūsu interesēs," uzsvēra Siliņa.