Kā ziņots, Valsts kontrole (VK) revīzijā atklāja, ka, ierīkojot Latvijas valsts austrumu robežu, nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, kā arī bijusi novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite.
Pujāts šorīt intervijā LTV norādīja, ka pazudušo koku izciršanas un izvešanas nianses tiks skaidrotas gan dienesta pārbaudē, gan no krimināltiesiskā redzējuma. Viņš informēja, ka uzņēmējs ir atzinis aptuveni 120 000 eiro vērtu koku izvešanu, bet tajā esot vainojams kāds SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate apakšuzņēmējs, kurš bija rīkojies "uz savu galvu, nesaskaņojot ne ar ģenerāluzņēmēju, ne pasūtītāju".
"Par to mēs esam informāciju ieguvuši un plānojam veikt pasākumus, lai šos līdzekļus atgūtu," solīja Pujāts.
Vaicāts, vai ir kādi pierādījumi, kas ļautu cerēt, ka naudu tiešām izdosies atgūt, VRS priekšnieks atbildēja, ka ir pavadzīmes. "Par šiem apjomiem, kas ir izvesti, nesaskaņojot ar VRS, ir dati, līdz ar to ir viss pamats uzskatīt, ka arī būs iespējams atgūt," skaidroja Pujāts.
Viņš piebilda, ka uzņēmējs jau esot paudis apņemšanos atmaksāt minēto naudas summu, tiklīdz VRS savu rīcību saistībā ar naudas atgūšanu būs saskaņojusi ar Iekšlietu ministriju.
Tāpat Pujāts atzīmēja, ka robežsardzei ir iebildumi par to, kā VK savā revīzijas ziņojumā definē terminu, kas ir valsts robežas josla.
''Valsts kontrole visur pasvītro, ka likums nosaka to, ka robežas josla ir 12 metru plata stiga un ne vairāk. Jāpiebilst, ka Latvijas sauszemes robeža no kopējās robežas 283,6 kilometriem ir vien 107 kilometri, pārēja robežas josla iet pa upēm, purviem un ezeriem. Šajā gadījumā ir aizmirsts tas, ka likums nosaka to, ka ūdens un zemes platība no krots līnijas tiek iekļauta papildu robežas joslā, '' sacīja Pujāts, norādot, ka robežas joslas ir ļoti atšķirīgas, un visām teritorijām nevar noteikt vienu robežas paraugu.
Hermanis Ērkulis
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Tereze