Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 258 Krievijas valsts piederīgie, kas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs: Igaunijā tie ir 1245 Krievijas pilsoņi, bet Lietuvā - 1336.
Kopumā kopš 19.septembra Krievijas-Latvijas un Baltkrievijas-Latvijas robežu ir šķērsojuši 4230 Krievijas valstspiederīgie - tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām, uzsver robežsardze.
Tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, vēl 40% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībās vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijā un stingri uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.
Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta diviem Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19.septembra 149 Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.
Uz "zaļās" robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ no 28.septembra uz trīs mēnešiem ir ieviesta ārkārtējā situācija Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.