"Visas lietas bija izrunātas, tādēļ tas viss nāca kā zibens no skaidrām debesīm," BNS citē ministres reakciju uz protestu. Viņa pirms kāda tikusies ar Bauskas slimnīcas valdes priekšsēdētāju Uģi Zeltiņu. Viņasprāt, atbildība ir jāuzņemas viņam.
Pēc ministres vārdiem, lielākā daļa iedzīvotāju protestējuši nevis pret
slimnīcas reorganizāciju, bet gan pret valstī pastāvošo kārtību un to,
ka valsts neatbalsta uzņēmējus. "Tas ir premjera un finanšu ministra
jautājums," ministre piebilda.
"Es nevaru paskaidrot, varbūt tā ir politiskā cīņa, kas sākās, cilājot jautājumu par finansējumu," ministre atbildēja uz jautājumu, vai pieņem premjera kritiku.
Veselības ministre ir nepārprotami maldinājusi sabiedrību, jo norādījusi, ka par veselības aprūpē notiekošo ir atbildīgi tikai divi valdības pārstāvji – Ministru prezidents un finanšu ministrs. Tādu pārmetumu veselības ministrei Baibai Rozentālei (TP) šodien izteicis premjers Valdis Dombrovskis (JL) saistībā ar B.Rozentāles izteikumiem pirmdien LTV.
Smagā situācija veselības aprūpē ir pēdējo piecu gadu nozares vadīšanas rezultāts, kas tieši sasaucas ar Tautas partijas (TP) deleģēto ministru darbības laiku valdībā (R.Muciņš, G.Bērziņš, V.Veldre, I.Eglītis), vēsta Ministru kabineta preses dienests.
Māsterplāns, kas skaidri iezīmēja slimnīcu tīkla nākotni, tika apstiprināts jau 2004.gadā. Tā vietā, lai pakāpeniski un pragmatiski sāktu šā plāna ieviešanu un bez smagu reformu veikšanas novērstu veselības nozares krīzi, vairākām Latvijas slimnīcām, kas nebija paredzētas šajā plānā, tika doti valsts galvojumi kredītu saņemšanai un dārgas aparatūras iegādei. Tādējādi izveidojās nepamatots priekšstats par to, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma varēs uzturēt vienu no pasaulē dārgākajiem stacionāru tīkliem.
Kā atgādina valdības preses dienests, Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds jau 2007.gada 22.jūnija ziņojumā par Latviju brīdināja par krīzi, kas sagaidāma veselības aprūpē un tautsaimniecībā kopumā. Tomēr šie signāli tika ignorēti un neviens no reformu pasākumiem tā arī netika sākts. Sekojošā globālā ekonomiskā krīze saasināja problēmas, izraisot saprotamu neapmierinātību gan iedzīvotāju, gan mediķu vidū.
«Vakardienas notikumi Bauskā ir apliecinājums tam, kā bezatbildīga nozares vadība nostāda cilvēkus pret valsti un politiķiem. Veselības ministrei bija jādodas uz Bausku un jāskaidro situācija pilsētas iedzīvotājiem, nevis jāmeklē atbildīgie koalīcijas partneru vidū, labi zinot, ka grozījumus valsts budžetā, kas samazināja finansējumu visām nozarēm, atbalstīja visas koalīciju pārstāvošās partijas,» norāda premjera preses pārstāvji.
Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers veselības ministrei pārmeta nespēju sarunāties un sabiedrībai skaidrot reformu. Jau ziņots, ka iedzīvotāji pirmdien asā formā Bauskā pieprasīja informāciju par slimnīcas pārprofilēšanu. Taču atbilde diemžēl bija ne tāda, kā viņi to gaidīja, intervijā Latvijas radio protesta akciju Bauskā komentēja Valsts prezidents. Viņš pārmeta Veselības ministrijas vadībai veidu, kā tā vada reformu.
«Tā ir šiltīšu mainīšana. Ir nepareizi nosaukt slimnīcas par aprūpes centriem, jo katrā līmenī, arī Bauskā, ir jāatrod tas līmenis, kas tur ir nepieciešams. Reforma ir jāvada, nevar stimulēt visus stihiski kaut kur skriet un apvienoties. Tur strādā kolektīvs, kas ir unikāla pieredze, viņiem ir laicīgi jāpasaka. Netiek runāts ne ar medicīnas profesionāļiem, ne iedzīvotājiem,» teica V.Zatlers.
Jau ziņots, ka pirmdien Bauskas iedzīvotāji ilgstoši bloķēja transportam ceļu, tā paužot protestu par Bauskas slimnīcas pārprofilēšanu. Vēlāk, lai atbrīvotu ceļu, no Rīgas uz Bausku tika sūtīta policijas specvienība.
Jau pirmdienas vakarā Valsts prezidents norādīja, ka veselības ministrei bija jāatrodas Bauskā un jārunā ar cilvēkiem, ko viņa nedarīja.
(papildināta ar pirmajām rindkopām)