Lai gan EP pieņemtajai rezolūcijai nav juridiska spēka, profesore aģentūrai LETA atzīmēja, ka tas nav svarīgākais faktors - būtiski, ka šāda rezolūcija ir pieņemta.
Urbāne vērsa uzmanību uz to, ka, pretstatā ASV, Eiropas Savienībai patlaban nav iespējas pieņemt juridiski saistošus tiesību aktus, kas varētu atzīt kādu valsti par tādu, kas atbalsta terorismu.
"Šis ir pirmais solis, lai šo jautājumu sakārtotu gan ES, gan arī bloka dalībvalstīs. Tāpēc tas ir tik būtisks solis," teica profesore, atgādinot Latvijas Saeima paziņojumā jau atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, un to pašu izdarīja arī Lietuva, Igaunija, Čehija.
Urbānes ieskatā, EP rezolūcija, kurā Krievija tiek pasludināta par terorismu atbalstošu valsti, ir spēcīgs signāls gan ES kopumā, gan arī tās dalībvalstīm, lai sāktu izstrādāt iespēju oficiāli atzīt kādu valsti par tādu, kas atbalsta terorismu.
Taujāta, kā bloka attiecības ar Krieviju ietekmētu ES dalībvalstu lēmums atzīs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, profesore akcentēja, ka tiklīdz tiek pieņemts tiesību akts, kuram ir juridisks svars, tam ir lielāka nozīme.
Pēc Urbānes domām, EP rezolūcija ir aicinājums ES dalībvalstīm būt vienotām un pat rezolūcijas teksts mudina blokam būt vienotam, jo ES saista vienotas vērtības.
Kā vēstīts, EP 23.novembrī pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā.