Intervijā aģentūrai LETA Lancmanis apgalvo, ka piedāvājumi kļūt par kultūras ministru viņam izteikti vairākkārt jau kopš padomju laikiem. "Es vienmēr esmu atbildējis, ka mana misija ir Rundāles pils, būdams ministra amatā, es tik daudz nevarētu izdarīt, un man tas arī neinteresētu, vēl jo vairāk, zinot kultūras ministra nepateicīgo situāciju, kurš Ministru kabinetā vienmēr ir lūdzēja lomā."
"Runājot par darbošanos politikā, es jau astoņdesmito gadu beigās izlēmu - nekad. No vēstures zinu, kā cilvēks lielā mērā pazaudē sevi, ejot politikā. Es negribu teikt neko sliktu par politiķiem. Tieši otrādi, es apbrīnoju tos kultūras cilvēkus, kuri, ejot politikā, ir zināmā mērā uzupurējušies. Tā ir smaga lieta. Vēstures mācības ir parādījušas, cik tas ir smagi un riskanti savam "es"," intervijā aģentūrai LETA stāsta Lancmanis.
Rundāles pils direktors atzīst, ka kāda partija viņu aicinājusi kandidēt Valsts prezidenta amatam. Lancmanis laipni atbildējis, ka tas nav domāts viņam. "Katram cilvēkam vajag apzināties, kam viņš ir dzimis un kam ir derīgs. Domāju, ka es varētu būt Valsts prezidents un šo lomu izpildīt vajadzīgajā līmenī, bet tas nav mans aicinājums. Tad man būtu sevi jāpārvar."
Gan premjers Valdis Birkavs, gan prezidents Guntis Ulmanis Lancmanim savulaik piedāvājuši kļūt par Latvijas vēstnieku Francijā pēc Ainas Nagobads-Ābolas. "Paradokss ir, ka tālajos padomju laikos es iztēlojos, ka tad, kad Latvija būs brīva valsts, es gribētu būt tās vēstnieks Parīzē. Es visādi izfantazējos, kā tas varētu būt. Man vienmēr ir bijusi tuva franču kultūra," neslēpj Rundāles pils direktors.
"Kad deviņdesmito gadu vidū nāca piedāvājums kļūt par Latvijas vēstnieku Francijā, es sapratu, ka nedrīkstu pamest Rundāli, atstāt to brīdī, kad pils restaurācija bija tikai pusceļā. Arī tagad te vēl ir tik daudz, ko darīt. Man ir pienākumi pret Rundāles pili," pārliecināts Lancmanis.