Līdz ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojumu par vēršanos pret SIA Tokyo City teju par 10 miljonu eiro nodokļu parāda piedziņu starp uzņēmumu un nodokļu administrāciju izveidojusies ļoti asa viedokļu sadursme.
VID saskata blēdību
VID vadītāja Ieva Jaunzeme vēršanos pret uzņēmumu intervijās skaidro ar VID konstatēto, ka, lai gan 2017. gada beigās izveidotais uzņēmums Tokyo City ir cita juridiska persona, tomēr visas pazīmes liecinot, ka patiesībā ir notikusi tā sauktā uzņēmumu pāreja. No VID skaidrojuma izriet, ka Tokyo City, kurš visus šos gadus patiesībā ir maksājis visus nodokļus un nav blēdījies ar nodokļiem, tomēr nodokļu administrācijas ieskatā nav nekas vairāk kā triju iepriekš likvidētu uzņēmumu SIA Resto Court, SIA Stollons un SIA Restograd tiešais pēctecis, kuru izveidojuši likvidēto uzņēmumu patiesie īpašnieki, lai tādējādi izvairītos no nodokļu parādu piedziņas. Diena gan iepriekš rakstīja par neskaidrībām VID rīcībā tieši attiecībā uz šiem trim – patiesajiem – nu jau 10 miljonu eiro nodokļu parādniekiem, faktiski ļaujot tos likvidēt bez mēģinājuma tomēr piedzīt jebkādu summu.
Tokyo City izpilddirektore Gaļina Gaile VID pārmetumus noraida, akcentējot, ka, visticamāk, VID ar vēršanos pret Tokyo City vēlas atrisināt iepriekšējo neveiksmi mēģinājumos piedzīt nodokļu parādus no patiesajiem parādniekiem. Savu pārliecību G. Gaile pamato ar niansi, ka trīs gadus viņas vadītajam uzņēmumam bija iespēja normāli strādāt, maksāt algas darbiniekiem un visus paredzētos nodokļus valstij, taču pēkšņi šā gada martā VID pieklauvējis pie Tokyo City durvīm ar 10 miljonu eiro "parādzīmi rokās".
Problēmas visā nozarē
Gan VID, gan arī paši nozares dalībnieki atzīst, ka sabiedriskās ēdināšanas nozarē daļēji pastāv ēnu ekonomika. Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Latvijas Radio nenoliedza, ka nozare ir ēnu ekonomikas riska zonā un jau agrāk bijušas diskusijas, vai nodokļu parādnieks drīkst dibināt jaunu uzņēmumu un būtībā turpināt darbu tajā pašā adresē tikai ar citu nosaukumu, tomēr, pēc viņas domām, katrs gadījums ir jāvērtē individuāli – vai nodokļu nemaksāšana ir bijusi ļaunprātīga vai tomēr ne.
Arī Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis uzsver, ka nozare atbalsta VID vēlmi apkarot nodokļu nemaksātājus, lai izskaustu negodīgu konkurenci. "Mūsu biedru rindās ir tāda informācija, ka ļoti īpatnēji tiek traktēts Komerclikums, ka būtībā citai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību prasa atmaksāt maksātnespējīgu vai jau likvidētu uzņēmumu nodokļu parādus. Nav godīgi mainīt tos SIA un darboties tajā pašā vietā, nenomaksājot valstij nodokļus, bet no otras puses – jāsaprot, kā sakārtot likumdošanu, jo sabiedrība ar ierobežotu atbildību tomēr ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Un, ja kādā brīdī VID ir ieteicis, ka labākais, kas uzņēmumam var notikt, ir maksātnespēja, un uzņēmums ir izgājis šo procesu, tad pēc tam prasīt īpašniekiem vai valdes locekļiem no cita uzņēmuma parādus atmaksāt arī ir tā dīvaini," uzskata J. Jenzis.
Algu līmenis – līdzīgs
Analizējot lielo ēdināšanas biznesā strādājošo uzņēmumu gada pārskatos pieejamos datus par nodarbināto skaitu un samaksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, Dienas aplēses rāda, ka vidējās algas šajos uzņēmumos 2018. un 2019. gadā bija aptuveni līdzīgā apjomā. Tokyo City vidējais atalgojums 2018. un 2019. gadā bijis attiecīgi 620 un 718 eiro. Šis atalgojums atbilst Latvijas ēdināšanas un izmitināšanas nozares vidējam līmenim.
Nozares eksperti sarunā ar Dienu atgādināja, ka lielākas vai mazākas domstarpības ar VID saistībā ar iespējamām ēnu ekonomikas pazīmēm bijušas daudziem ēdināšanas jomas uzņēmējiem, turklāt arī citu zīmolu restorāniem tādu vai citādu iemeslu dēļ ir mainījušies operatori jeb īpašnieki (biznesu pārņēmis cits uzņēmums). Tomēr šāda situācija, kādā nonācis Tokyo City, līdz šim nav pieredzēta, ka nodokļu administrācija apkopo virkni nosacīti aizdomīgu pazīmju, uz kurām balstoties izdara secinājumu, ka notikusi uzņēmumu pāreja, un attiecīgi to uzskata par pietiekami būtisku pamatu, lai faktiski no jaunā īpašnieka mēģinātu piedzīt sen likvidētu – patieso parādnieku – uzņēmumu nodokļu parādus, no kuriem turklāt absolūti lielākā daļa ir nevis pamata parāds, bet gan soda nauda.
Būtībā nozares pārstāvjiem neizpratni rada, iespējams, selektīvā VID pieeja ēnu ekonomikas problēmu risināšanā, kad pret vienu uzņēmumu notiek vēršanās ar visu iespējamo bardzību, bet citās nosacīti līdzīgās situācijās odokļu administrācija nekādas darbības neveic.
Intervijā Latvijas Radio VID vadītāja atzina, ka Tokyo City līdzīgi gadījumi biznesa vidē notiekot "… pietiekami bieži. Bet ko tagad dara mani kolēģi, redzot, ka uzņēmums vēlas "nomest" (nodokļu parādus – red.), mēs tagad šos piemērus liekam galdā un sakām – nedari tā, nāc un noslēdz grafiku. Lielākā daļa arī to saprot un nāk un taisa grafikus vai iesāk tiesiskās aizsardzības procesu". Pēc VID vadītājas paustā, ir arī gadījumi, kad uzņēmēji nepiekrīt VID viedoklim un savu taisnību aizstāv tiesā.
Tajā pašā laikā bijusī VID juriste Karina Plaude portālā LA.lv publicētajā viedoklī pauž, ka VID savos lēmumos plaši deklarē samērīguma principu – labumam, ko sabiedrība iegūst no ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. "Šajā gadījumā gan nav skaidrs, kādu labumu iegūs sabiedrība kopumā, ja šādu VID lēmumu seku rezultātā uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību un darbinieki paliks bez iztikas līdzekļiem, un valsts budžetā netiks saņemti nodokļi," uzskata K. Plaude.