Liepiņš pauda, ka ne tikai neatzīst vainu, bet arī pašu apsūdzību, jo, viņaprāt, viņa rīcībā neesot nozieguma sastāva kriminālprocesa izpratnē.
Viņš arī skaidroja precizējumus, kurus veica savā amatpersonas deklarācijā. Par vienu no nepatieso datu sniegšanas epizodēm apsūdzībā tiek uzskatīta novecojušas kapitāldaļu informācijas sniegšana deklarācijā.
Saskaņā ar iepriekš SIA Intransserviss līdzīpašnieka Pāvela Kozlova liecināto un Firmas.lv datiem Liepiņam SIA Intransserviss līdz 2008.gadam piederēja 50% uzņēmuma jeb 90 daļas, kur katras nominālvērtība tolaik bija 1392 lati (1981 eiro) un visu daļu kopējā vērtība - 125 280 lati (178 258 eiro), savukārt pēc 2008.gada izmaiņām viņam joprojām piederēja 50% uzņēmuma jeb 90 daļas, kur katras nominālvērtība jau bija 1815 lati (2582 eiro) un visu daļu kopējā vērtība - 163 350 lati (232 427 eiro).
Liepiņš savā liecībā atgādināja, ka normatīvos vispār neesot skaidri noteikts, kādā formā jānorāda piederošo kapitāldaļu vērtība. Viņš norādījis to skaitu un iegādes vērtību, bet mainījusies bija faktiskā nominālvērtība, taču nedz Ministru kabineta noteikumos, nedz Likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā neesot skaidri noteikts, ka jānorāda būtu tieši nominālvērtība, un likums liek deklarācijā sniegt ziņas par komercsabiedrībām, kuru dalībnieks, akcionārs vai biedrs ir amatpersona, kā arī par tai piederošajām kapitāla daļām un akcijām, un viņš tā arī esot izdarījis.
Tāpat Liepiņš noraidīja apsūdzību par to, ka gada deklarācijās un to precizējumos viņš neuzrādīja darījumus no perioda, kad bijis Rīgas brīvostas valdē, jo tas ticis deklarēts, amatu atstājot, un vēlāk, stājoties Jelgavas pilsētas domes deputāta amatā, viņam bijis jādeklarējas pa jaunu, un likums paredz, ka atkārtoti nav jādeklarē iepriekšējo amatu periodi.
Tiesā liecināja arī pensionēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniece un pašreizējā VID darbiniece no VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas vadības. Viņas apstiprināja, ka, atbilstoši konkrētā laika perioda normatīviem, ja Liepiņam starp abiem amatpersonas amatiem bijis vairāk nekā mēnesis, tad viņam bija jāiesniedz deklarācija, atstājot amatu brīvostas valdē, un pēcāk jādeklarējas kā pilsētas domes deputātam, un gada deklarācijā jāietver tikai informācija kopš atrašanās jaunajā amatā.
VID pārstāves liecināja, ka daudzas amatpersonas bieži pavirši aizpilda deklarācijas un ļoti bieži tās vēlāk labo un precizē. VID šos precizējumus vēlāk nodot izvērtēt citiem dienestiem. Abas liecinieces izskaidroja kārtību, kādā jāaizpilda amatpersonas deklarācija.
Uz Liepiņa advokātes Brigitas Miķelsones lūgumu norādīt, kur normatīvos prasīts, ka, uzrādot kapitāldaļu apjomu, jāuzrāda to nominālvērtība konkrētajā laikā, VID pārstāves atrada tikai prasību norādīt kapitāldaļu summu, ar likumā lietoto vārdu "summa" VID izprot nominālvērtības summu, taču viņas nespēja norādīt, ka normatīvos prasīta tieši nominālvērtība, nevis tirgus vērtība vai iegādes vērtība, un atsaucās uz pieņemto praksi.
Liepiņš savā liecībā skaidroja, ka 2012.gadā veicis precizējumus arī 2009.gada un 2010.gada deklarācijās tāpēc, ka tikai kopš 2012.gada normatīvi ļāvuši precizēt deklarācijas un agrāk tas neesot bijis iespējams. Tas saskanēja arī ar VID pārstāves liecību.
Prokurore Ludmila Masļakova lūdza Liepiņam apstiprināt viņa parakstus uz SIA Intransserviss dokumentiem, taču viņš tos neapstiprināja, jo dokumenti neesot noformēti likumā paredzētajā kārtībā un viņš neuzticas SIA Intransserviss līdzīpašnieka Kozlova iesniegtajiem dokumentiem, jo neesot pārliecības, ka tie nav fiktīvi.
Prokurore lūdza tiesai pārtraukumu, lai arhīvos sameklētu alternatīvus dokumentus, ko tiesa apmerināja un lietā pasludināja pārtraukumu līdz 30.jūnijam plkst.11.
Pēc sēdes Liepiņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, tā esot tukša lietas vilcināšana, jo nedz apsūdzībai, nedz aizstāvībai neko nemaina tas, vai viņš šos parakstus apstiprinātu vai neapstiprinātu, jo būtībā viņš nenoliedz, ka mainījusies uzņēmuma daļu nominālvērtība, un par to neesot domstarpību.
Kā ziņots, iepriekšējā sēdē 31.martā divi uzņēmēji atšķirīgi skaidroja uzņēmuma SIA Intransserviss vērtību. Liepiņa advokāte Brigita Miķelsone iebilda, ka šāda veida informācija faktiski neattiecas uz lietu, jo tā neko nedz pierāda, nedz apstrīd.
Iepriekš jau ziņots, ka Liepiņš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.
Prokurore informēja, ka Liepiņš ir apsūdzēts septiņos noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti laikā no 2010. līdz 2012.gada jūnijam un ir saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās par 2009., 2010. un 2011.gadu, kas detalizētāk ir vairākkārt norādītie neatbilstošie dati ar dažādām atšķirībām lielu summu apmēros.
Pēc Liepiņa stāstītā, kļūdas viņa deklarācijā radušās, jo viņš neesot pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa. Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš esot kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA Intransserviss, jo tās bija mainījušās pēc peļņas kapitalizēšanas, par ko viņš savlaicīgi nebija informēts.
"Ņemot vērā, ka ar abiem pārējiem SIA Intransserviss līdzīpašniekiem Viktoriju Ļubļinsku un Pāvelu Kozlovu man ir konflikti un arī savstarpējas tiesvedības, es bieži neesmu laikus informēts par lēmumiem uzņēmumā, tāpēc deklarācijā biju uzrādījis novecojušu informāciju par kapitāldaļu apmēriem, kurai tobrīd pats ticēju. Vēlāk šī informācija man bija jāprecizē," klāstīja Liepiņš.
Lieta Jelgavas tiesā tika iesniegta 2013.gada 1.jūlijā, to sāka skatīt 2014.gada 11.februārī. Šā gada 5.februārī Saeima nolēma piekrist Jelgavas tiesas lūgumam par turpmāku lietas izskatīšanu. Pēc Saeimas lēmuma par piekrišanu Liepiņa krimināllietas turpmākai izskatīšanai tiesā viņš nevar piedalīties parlamenta sēdēs, kā arī saņem pusi no algas. Liepiņš paziņoja, ka deputāta mandātu nedomā nolikt, jo neuzskata, ka tam par pamatu varētu būt kļūda, aizpildot amatpersonas deklarāciju.
Liepiņa advokāte aģentūrai LETA skaidroja, ka apsūdzībā saistībā ar summām lielos apmēros pieminētas neatbilstības, deklarējot kapitāldaļas, pārdotos īpašumus un citus datus, bet kapitāldaļu apjoms visos gadījumos bijis deklarēts nemainīgs, un likums nemaz neprasot norādīt to nominālvērtības, tāpēc aizstāvība apsūdzību uzskata par nepamatotu, un faktiski tiesai varot nākties izvērtēt, kā kurš izprot attiecīgo likuma prasību.
Advokāte Miķelsone apsūdzību uzskata par nepamatotu un savārstītu, jo, pēc viņas domām, trīs gados sniedzot trīs deklarācijas, pat teorētiski neesot iespējams izdalīt septiņas epizodes, turklāt viņas klientu apsūdzot nevis par nepatiesu ziņu sniegšanu, bet gan par kļūdām deklarāciju aizpildīšanā, jo kļūdas skaitļos VID licis labot, un Liepiņš to atkārtoti esot darījis, un rezultātā VID pieņēmis labotas deklarācijas, kurās vairs nav bijis neatbilstību.
Liepiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņam saprotams varētu būt administratīvs sods par to, ka VID veltījis laiku un uzmanību viņa kļūdu labošanai, taču kriminālatbildība par to viņam šķiet absurda un safabricēta formas pēc. Viņš šo tiesvedību uzskata par amatpersonu laika un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.