Lai novērstu līdzīgu strīdīgu situāciju rašanos, Juridiskais birojs ierosina grozīt Valsts kontroles likumu un noteikt, kura Saeimas komisija pārbauda kandidātu atbilstību likuma prasībām, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt Valsts kontroles likumu tā, ka būtu skaidri un nepārprotami noteikts, vai visi valsts kontrolieri šo amatu var ieņemt vairāk nekā divas reizes.
Atzinuma arī teikts, ka patlaban attiecībā uz valsts kontroliera amata kandidātu nevienai Saeimas komisijai nav paredzēta kompetence pārliecināties par amata kandidāta atbilstību likuma prasībām. Līdz ar to Juridiskais birojs uzskata, ka atbilstoši tiesiskuma principam pašai Saeimai pirms balsošanas par valsts kontroliera amata kandidātiem ir jāgūst pārliecība, ka izvirzītie kandidāti atbilst likuma prasībām.
Atzinumā norādīts, ka visi Valsts kontroles galvenās lēmējinstitūcijas locekļi ir valsts kontrolieri Satversmes 88.panta izpratnē. Vienlaikus Saeimas Juridiskais birojs norāda, ka Valsts kontroles likumā nav precīzi formulēts aizliegums personai, kura otrreiz ievēlēta par Valsts kontroles padomes locekli, ieņemt Valsts kontroles padomes priekšsēdētaja amatu.
Ierobežojumi noteikti atsevišķi valsts kontroliera amatam un Valsts kontroles padomes locekļa amatam. Lai gan atbilstoši Satversmei visi Valsts kontroles padomes locekļi uzskatāmi par valsts kontrolieriem, tomēr Valsts kontroles likums konsekventi nošķir valsts kontrolieri no citiem Valsts kontroles padomes locekļiem.
Atbilstoši Satversmes 87. un 88.pantam un likumdevēja mērķim, pieņemot Valsts kontroles likuma grozījumus, ar kuriem tika paredzēts atkārtotas apstiprināšanas ierobežojums, Valsts kontroles likumā ietvertajiem termiņu ierobežojumiem būtu jāattiecas uz visiem valsts kontrolieriem vienādi, tomēr likuma līmeņa tiesiskais regulējums to skaidri nenosaka, teikts atzinumā.
Tāpat Satversmes 101.panta pirmā daļa noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Arī valsts kontrolieru amati ir uzskatāmi par valsts dienestu Satversmes 101.panta pirmās daļas izpratnē. Un jebkuriem valsts dienesta pildīšanas ierobežojumiem jābūt savlaicīgi un nepārprotami paredzamiem.
"Valsts kontroles likuma redakcija nebūtu atzīstama par šai prasībai atbilstošu, lai uz tās pamata tiktu ierobežotas Elitas Krūmiņas tiesības ieņemt valsts kontroliera amatu apstākļos, kad Saeima viņu šajā amatā jau ir apstiprinājusi," norāda Saeimas Juridiskais birojs.
Saeimas Juridiskais birojs arī uzsver, ka atzinums tapis ļoti īsā laikā un balstīts tikai uz tiem materiāliem, kurus šajā īsajā laikā bija iespējams izpētīt. Visaptveroša pētījuma veikšanai nepieciešamo materiālu apzināšanai, izvērtēšanai un argumentēta atzinuma sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laiks.
Kā ziņots, iepriekš radās šaubas, vai Krūmiņas ievēlēšana nebūtu pretrunā ar Valsts kontroles likuma nosacījumiem, tāpēc tika lūgts Saeimas Juridiskā biroja atzinums.
Saeima valsts kontroliera amatā ceturtdien ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli Krūmiņu, kuru šim amatam izvirzīja Reformu partija (RP) un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).