Komisijas deputāti, kas pārstāv politisko apvienību Saskaņas centrs, balsojumā nepiedalījās, jo likumprojekts saistīts ar eiro ieviešanu. Savukārt pārējie komisijas deputāti likumprojektu atbalstīja.
Trešdien komisijas sēdē arī izvērtās diskusija par vārdu "eiro" un "euro" lietošanu. Komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) pauda viedokli, ka daži politiķi speciāli "eiro" vietā izrunā vārdu "euro", lai to kariķētu un vēl vairāk noskaņotu sabiedrību pret eiro. Viņš aicināja to nedarīt un atgādināja, ka ikdienā jāizmanto vārds "eiro" un tikai oficiālajos dokumentos jālieto "euro", un tas esot kompromiss, ko Latvija panāca 2006.gadā.
Arī deputāts Igors Pimenovs (SC) sacīja, ka dažiem politiķiem esot kārdinājums izmantot vārdu "euro" kritikai pret eiro. Savukārt deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) akcentēja, ka vārds svešvalodā tiek rakstīts slīpraksta, kā tas notiek arī šajā gadījumā, tāpēc aicināja diskusijas par šo jautājumu pārtraukt.
Citi deputāti arī interesējās, piemēram, kā būtu jāraksta valūtas nosaukums rēķinos par komunālajiem pakalpojumiem pēc pārejas uz eiro. Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna (V) sacīja, ka jau lata nosaukums tiek dažādi saīsināts, un arī eiro dažādos rēķinos, visticamāk, tiks saīsināts.
Likumprojektā noteikts, ka Latvijas Banka emitēs eiro banknotes un monētas atbilstoši ECBS un ECB statūtiem.
Daļa no likuma grozījumiem varēs stāties spēkā, pieņemot likumprojektu, bet daļa grozījumu varēs stāties spēkā tikai pēc eiro ieviešanas Latvijā, tāpēc likums papildināts ar pārejas noteikumiem.
Likumprojektā precizēti gadījumi, kad Saeima var pirms termiņa atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, prezidenta vietnieku un padomes locekli, nosakot, ka parlaments šīs amatpersonas var atbrīvot no amata, ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu, un, Saeimas ieskatā, ar tiesas spriedumu konstatētais noziegums ir uzskatāms par smagu pārkāpumu.
Likumprojektā arī precizēts, ka Latvijas Bankas prezidents var pārsūdzēt Saeimas lēmumu par atbrīvošanu Eiropas Savienības (ES) tiesā, bet Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes locekļi - administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus likumprojektā precizēts, ka persona, kas pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus viņa un viņa vietnieka prombūtnes laikā, var būt tikai kāds no Latvijas Bankas padomes locekļiem. Precizēts arī, ka gadījumā, kad iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents vairs nepilda amata pienākumus, līdz jauna prezidenta ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Tāpat grozījumi paredz svītrot normu par iespēju likvidēt centrālo banku.
Izmaiņas likumā paredz, ka Latvijas Banka piedalās ECBS uzdevumu izpildē - ES monetārās politikas definēšanā un īstenošanā, ārvalstu valūtas operāciju veikšanā, ES dalībvalstu ārējo rezervju turēšanā un pārvaldīšanā, maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā, statistisko datu vākšanā, statistikas sagatavošanā un izplatīšanā. Tāpat likumprojektā noteiktas Latvijas Bankas tiesības un instrumenti, lai Latvijas Banka varētu sasniegt šos mērķus un izpildītu uzdevumus.
Tāpat iecerēts precizēt Latvijas Bankas lomu ārvalsts rezervju pārvaldīšanā, obligāto rezervju prasību izpildes nodrošināšanā un analītisko uzdevumu izpildē, kā arī sadarbībā ar ES un ārvalsts centrālajām bankām un citām finanšu institūcijām. Attiecībā uz obligātajām rezervēm likumprojektā ir precizētas rezervju turēšanas un to izpildes prasības.