Vairākus priekšlikumus grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā bija iesnieguši opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāti Uģis Mitrēvics un Jurģis Klotiņš, un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) politiķe Ilze Stobova.
Labklājības ministrijas (LM) pārstāve sacīja, ka priekšlikumi prasītu ievērojamus budžeta līdzekļu, kas patlaban nav paredzēti.
Ministrijā iebilda Klotiņa rosinājumam, kas paredzēja ģimenēs, kurās viens vai abi vecāki ir personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, par katru bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķirt piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta 50 eiro mēnesī. Tiesības uz šo piemaksu būtu personai, kura audzina bērnu, ir no dienas, kad vecākam ir noteikta invaliditāte līdz dienai, kad vecākam invaliditāte ir noņemta, vai dienai, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu
Pēc LM vārdiem, priekšlikums nav loģisks, jo personām ar invaliditāti ir divi citi atbalsta veidi, un tie nebūtu jaucami. Piemaksas, ministrijas ieskatā, nav pareizs risinājums.
Tāpat Klotiņš rosināja piešķirt 50 eiro piemaksu viena vecāka ģimenēm par katru bērnu, kuram nav noteikta paternitāte.
LM neatbalstīja arī Mitrēvica priekšlikumu, kas paredzēja katram vecākam saņemt vienu no pabalstiem. Ministrijas ieskatā, tādējādi pabalsti zaudētu savu mērķi.
Komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pauda, ka opozīcijas iesniegtie priekšlikumi "nekādā veidā" neveicina demogrāfijas problēmu risināšanu, tie uzlabo finanšu situāciju jau esošiem vecākiem.
Tam iebilda NA deputāts Artūrs Butāns, paužot, ka tādi rosinājumi veicina dzimstību, un to pierādot vairāki pētījumi, nevis tikai politiskie viedokļi. Pabalsti izšķirot, vai ģimenes spēj, vai nespēj laist pasaulē bērnus, uzskata opozīcijas politiķis.
Reirs uzsvēra, ka piemaksas 50 eiro apmērā neuzlabotu demogrāfisko situāciju, aicinot "dziļāk papētīt" nelabvēlīgas ģimenes, apgalvojot, ka ir ģimenes, kurās bērnam "nav vārda, bet ir pabalsta summa".