Neizprot situāciju
IZM 2020. gadā turpina pērn rudenī sākto darbu, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Vienas no rosinātajām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību – treniņu – grupās, arī komandu sporta spēļu grupās. Piemēram, futbolā gandrīz visās grupās – no sākuma sagatavošanas grupas līdz augstākās sporta meistarības grupai – minimālais izglītojamo skaits pašlaik nav lielāks par desmit. Augstākās sporta meistarības grupā pat tikai pieci. Savukārt IZM piedāvātajos grozījumos gandrīz visās grupās minimālais skaits ir 16, bet augstākās sporta meistarības grupā – 15. Līdz 16 minimālais izglītojamo skaits varētu tikt pacelts arī hokejā. Pašlaik šis skaits svārstās no sešiem līdz 14.
Daugavpils Olimpiskā sporta centra valdes loceklis, Latvijas Futbola federācijas klubu sacensību komitejas loceklis Vladimirs Šteinbergs aģentūrai LETA iepriekš paudis, ka, ja šādas izmaiņas tiktu īstenotas, tas nozīmētu vairāku reģionālo hokeja un futbola skolu slēgšanu, jo nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo minimālo izglītojamo skaitu.
Ministrijā norāda – lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir nepieciešams radīt sacensību norisei pietuvinātus apstākļus, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus.
Pret to gan iebilst Zaļupe, kura pauž, ka ministrijā līdz galam neizprot reālo situāciju. "Tā mums sportā sen jau vairs nenotiek. Mēs komandu veidojam no vairāku grupu audzēkņiem vai pat kopā ar citu sporta skolu vai klubu spēlētājiem, lai šī komanda būtu konkurētspējīgāka. Lai nesanāk, ka lauku komandas visu laiku zaudē lielo pilsētu komandām. (..) Ne jau ministrijā Sporta departamentam vajadzētu regulēt, cik sporta skolām jāveido viena komanda vai no cik grupām," saka Zaļupe.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 21. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
oskars
Redīss