Koalīciju veidojošās KPV LV frakcijas virzītais kandidāts – VK padomes loceklis Edgars Korčagins – un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas nominētā pretendente – VK padomes locekle Ilze Grīnhofa – saņēma ievērojami mazāku atbalstu, proti, attiecīgi 25 un 17 balsu.
Pati valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kuras pilnvaras beigsies 19. janvārī, atbalstīja Grīnhofu – arī viņai šogad maijā beidzas otrais pilnvaru termiņš. Padomes locekļa amata kandidāts jaunajam valsts kontrolierim būs jāmeklē arī Ingas Vāravas vietā, kurai pilnvaras beidzas jau 13. februārī. Irklis Dienai sacīja, ka jaunu padomes locekļu atlases process būs viens no pirmajiem steidzami darāmajiem darbiem.
Irklis uz šiem amatiem plāno rīkot atklātu konkursu, taču padomes locekļi pēc valsts kontroliera ieteikuma amatā ir jāapstiprina Saeimai.
Irklim gan vispirms ir jāatstāj SPRK padomes priekšsēdētāja amats, kurā viņam pilnvaras būtu beigušās jūlijā. Taču šis jautājums ir jāvirza caur valdību un Saeimu, jo likums noteic, ka SPRK padomes loceklis savā pilnvaru termiņā ir neatceļams, viņu var atcelt no amata vienīgi Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma noteiktos gadījumos, tostarp, ja ir saņemts personas iesniegums par atkāpšanos no amata. Pārejas posmā līdz jaunā SPRK padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai tiks iecelts pienākumu izpildītājs. Likums noteic, ka tas var būt padomes loceklis, kurš pēdējais aizvietojis vadītāju. ''Man jāskatās, kurš tas ir, bet, iespējams, tā būs kāda cita persona, jo es izmantošu neizmantotās atvaļinājuma dienas. Parasti esmu rotējis visus četrus padomes locekļus, bet šoreiz tā būs apzinātāka izvēle atstāt cilvēku, kurš manā ieskatā vislabāk varētu vadīt iestādi pārejas posmā un kurš varētu būt arī nākamais vadītājs,'' neatklājot cilvēka vārdu, Dienai skaidroja Irklis. Ar politiskajām partijām par SPRK vadītāja kandidātu neesot runāts.
Vairāki Saeimas deputāti debatēs Irklim pārmeta politisko piederību – viņš ir premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētās Vienotības biedrs. Deputāts Viktors Valainis (ZZS) bažījās, ka, ieceļot amatā personu ''ar politisko bagāžu aiz muguras'', varam nonākt situācijā, ''kad saņemsim ļoti skaļus politiskus paziņojumus no Valsts kontroles (VK) un Valsts kontrole ļoti daudz ko noklusēs''. Savukārt Juris Jurašs (JKP) pauda neizpratni, kādēļ situācijā, kad VK darbs gan sabiedrībā, gan starptautiski tiek atzīts par ļoti labu, ''jāmaina zirgi un jāieliek kāds cits no malas''. Atbalsts Irklim politiķim liekot domāt, ka ir kādi slēpti mērķi, par ko ne Jurašam, ne lielai daļai Latvijas sabiedrības nav informācijas.
Arī Krūmiņa Dienai uzsvēra, ka valsts kontroliera amatā ir būtiska profesionalitāte un politiskā neitralitāte: ''Valsts kontrole ir institūcija, kura pārbauda visas institūcijas, kas ir politisko partiju pārziņā. Ja skatās no šāda aspekta, tas [piederība partijai] rada zināmus riskus. Bet Saeima, kā es saprotu, šos riskus ir izvērtējusi un atzinusi tos kā mazus.''
Vairāki parlamentārieši norādīja, ka dalība partijā nevar būt šķērslis amata ieņemšanai. ''Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka neviens profesionālis neizvēlēsies pievienoties nevienai politiskai partijai,'' teica deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Arī Aldis Gobzems uzsvēra, ka šāda domāšana atgrūž gudrākos: ''Tā ir visas Latvijas valsts politikas problēma, ka patiešām augstas raudzes profesionāļi gan no privātā biznesa, gan no jebkuras citas sfēras politikā nenāk, jo tas īstenībā apgrūtina viņu turpmāko karjeru, dzīvi. Cilvēkiem ir jāļauj būt politiski aktīviem.'' Arī A/P Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Marija Golubeva norādīja, ka dalība politiskajās partijās nevar kļūt par šķērsli amata ieņemšanai, ja vien kandidāts var demonstrēt savu neatkarību un profesionālismu.
Jāpiebilst, ka tad, kad Irkli apstiprināja SPRK padomes priekšsēdētāja amatā, parlamentā bažas par viņa politisko neitralitāti neizskanēja. Pats Irklis Dienai uzsver, ka politikā aktīvs bijis pirms vairāk nekā 10 gadiem. Viņš bijis Pilsoniskās savienības (PS) un vēlāk Vienotības biedrs. ''Brīdī, kad izveidojās partija Vienotība, es jau strādāju SPRK un aktīvi partijā nedarbojos. Neesmu arī no partijas izslēgts, lai gan neesmu maksājis biedru naudu visu šo laiku,'' skaidroja Irklis.
Kļūstot par valsts kontrolieri, viņš partiju pametīs.
Arī KNAB datubāze liecina, ka Irklis biedru naudu nevienai partijai nav maksājis, bet 2010. gadā astoņus eiro ziedojis PS, savukārt 14,23 eiro – Jaunajai Vienotībai, ko tolaik veidoja PS, Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Vienotība.