Parakstu vākšana sākta pirmdien - izglītības darbinieku streika pirmajā dienā. Vismaz 10 000 parakstu savākšana ļauj iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.
LIZDA uzskata, ka situācija, par kuru runāts iniciatīvā, bija izveidojusies ar pedagogu prasībām, proti, tika izvirzītas streika prasības, izveidota izlīgšanas komisija, panākti kompromisi un MK vienbalsīgi apstiprināja protokollēmumu par streika vienošanos, taču valdība visas streika vienošanās neesot izpildījusi.
Arodbiedrība pārmet, ka streika prasības nav izpildītas noteiktajos termiņos, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka pedagogu streiks pašlaik ir faktiski nelikumīgs, jo ir izpildīts visas prasības, ko LIZDA bija formulējusi gan 2022.gada 12.septembrī, iesniedzot streika pieteikumu, gan 17.septembrī atsaucot pieteikto streiku, gan 2023.gada 14.aprīlī, iesniedzot atkārtotu streika pieteikumu.
LIZDA ieskatā, būtu jāveic grozījumi Saeimas kartības rullī, kas noteiktu kārtību, kādā Saeima izvērtē streika vienošanās izpildi vai neizpildi. Amatu zaudēšanai esot jābūt noteiktai Ministru kabineta iekārtas likumā kā obligātai, nevis iespējamai, kad Saeima būtu izvērtējusi streika vienošanās izpildi vai neizpildi.
Tikmēr otrdien panākta vienošanās streikojošo pedagogu prasību izpildei atvēlēt vēl 4,168 miljonus eiro, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja izglītības ministre Anda Čakša (JV).
Šī summa tiktu piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu. Finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.