Siliņa intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica, ka saistībā ar savu spēju īstenot "Rail Baltica" projektu sava politiskā atbildība būtu jāizvērtē visiem iepriekšējiem satiksmes ministriem.
LETA jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saredz iespējamus valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpumu riskus, ja Vitenbergs tiks apstiprināts darbam "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Darbam "Rail Baltica" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā NA izvirzījusi Vitenbergu, "Apvienotais saraksts" - Andri Kulbergu (AS) un "Latvijas pirmajā vietā" - Kristapu Krištopanu (LPV).
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) parlamentārajai izmeklēšanas komisijai pieteikusi Ģirtu Štekerhofu, "Progresīvie" (P) - Skaidrīti Ābramu, "Jaunā vienotība" (JV) - Ati Labuci un "Stabilitātei" - savas frakcijas deputātu Amilu Saļimovu.
Saeimai par komisijas locekļu ievēlēšanu paredzēts lemt ceturtdien, 20.jūnijā.
Tāpat ziņots, ka Saeima pēc opozīcijā esošo "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Latvija pirmajā vietā" un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.