Lai gan valdība atbalstīja Krīzes vadības centra izveidi, tas vēl nav sācis darboties, bet tikai izvērtēta vajadzīgā struktūra, atrašanās vieta, personāla un materiāltehniskais nodrošinājums. Arī pašvaldību līmenī uzlabojumi bremzējas, jo akūti trūkst speciālistu, mācību, finansējuma un saprotamas regulas. Aizsardzības un Iekšlietu ministrija gan mudina vietvaras izmantot jau pašlaik pieejamos pasākumus un resursus, lai sagatavos krīzes situācijām, piemēram, CA kopīgās mācības Pilskalns.
Trūkst informācijas
Kopš Valsts kontroles (VK) revīzijas, kurā tika izvērtēts, kā darbojas 2016. gadā pilnveidotā CA un katastrofu pārvaldīšanas sistēma, pagājis pusotrs gads. Ukrainā tobrīd bija sācies karš, vēl pāri klājās kovidpandēmijas ēna un šķita, ka visas iesaistītās puses pievērsīsies CA ar pilnu jaudu, taču situācija ir ievirzījusies tāda gultnē, ka vieni izliekas, ka regulē, otri izliekas, ka pilda. Piemēram, tas, ka pašvaldību CA plāna pasākuma izpildi uzraudzīs pati vietvara, bet ne Iekšlietu ministrija (IeM), ne Aizsardzības ministrija (AiM) to neizvērtēs, diez vai uzlabos šo jomu, uzskata VK Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme. Diemžēl tikai daļa sabiedrības (Nacionālajos bruņotajos spēkos, zemessardzē un atbildīgajos dienestos, piemēram, VUGD, iesaistītie) zina, kā rīkoties apdraudējuma un krīzes gadījumā, pārējie pat īsti nav informēti, kur par to interesēties. Tikām AiM un IeM skatās viena uz otru, gaidot, ka tā iesaistīsies cilvēku apmācībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 7. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00