Lai plānu īstenotu, Šadurskis Dienai min vairākas lietas. Pirmkārt, jāstrādā pie latviešu valodas un literatūras standarta, kuram jābūt pilnīgi vienādam gan latviešu, gan mazākumtautību skolās. Tātad latviešu valodas zināšanām neatkarīgi no bērna tautības un izglītības programmas ir jāatbilst vienādiem kritērijiem, beidzot pamatskolu vai vidusskolu. Otrkārt, ļoti būtiski ir pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kuru saturā var parādīties kādas ideoloģijas sludināšana. Ministrs īpaši uzsver vēsturi - tās pasniegšanai visās skolās būtu jābūt balstītai zinātnes atziņās un atbilstoši standartam, "un tur nav vietas svešai, vispār nekādai ideoloģijai". Diemžēl pētījumi liecina, ka vairākās skolās, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas, ar vēstures mācīšanu nav tā, "kā mums gribētos", atzīmē Šadurskis. Viņš gan arī uzsver, ka bērniem būtu jādod iespēja ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītus priekšmetus apgūt dzimtajā valodā.
Patlaban mazākumtautību vidusskolās latviešu un krievu valodas proporcijai jābūt vismaz 60 pret 40. Savukārt pamatskolas posmā skolām ir iespējams izvēlēties vairākus modeļus, no kuriem pirmais paredz straujāku valsts valodas apjoma kāpināšanu jau pirmajās klasēs. Šadurskis uzskata, ka skolas būtu jāstimulē izvēlēties tieši šo pieeju. Tāpat arī vidusskolas posmā proporcija varētu mainīties, taču par konkrētiem skaitļiem ministrs nerunā.
Pret pašreizējās valdības plāniem iebilst Saskaņas deputāti, bet Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners Dienai atzīmē, ka atsākties varētu arī protesti, jo vairāki punkti, kas iekļauti deklarācijā, uztraucot minoritātes.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 15.februāra, avīzē Diena!