Skolas sāk atteikties no darba burtnīcām

Diena gan noskaidroja, ka ir aizvien vairāk skolotāju, kuri no darba burtnīcām sāk atteikties finansiālu un arī citu iemeslu dēļ.Jūrmalā sākumskolā Taurenītis 1.klasē bērni darba burtnīcas neizmantos. Skolas direktore Sarmīte Limba paskaidroja, ka viņa finanšu līdzekļus, ko pašvaldība atvēl darba burtnīcu iegādei, labāk izmanto ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, iegādājoties interaktīvās tāfeles. "Darba burtnīca faktiski ir derīga tikai vienam gadam, cena tām ir ļoti augsta, un to var izmantot tikai viens bērns. Pēc gada labākajā gadījumā šī burtnīca nonāk makulatūrā," skaidro S.Limba. Tieši tāpēc šogad bērni darba burtnīcu vietā pierakstus veiks parastajās burtnīcās un izmantos interaktivitātes iespējas. Direktore gan piebilst, ka darba burtnīcu izmantošana ir atkarīga no materiālā nodrošinājuma. Piemēram, ja visās klasēs būtu interaktīvā tāfele un bērnu skaits klasē nepārsniegtu 15 skolēnu, darba burtnīcas nebūtu vajadzīgas. Arī Valmieras 5.vidusskolas direktore Rudīte Markus norādīja, ka, izvērtējot darba burtnīcu lietderību, mazākajās klasēs to vietā izmantos parastās burtnīcas un interaktīvos mācību materiālus. "Atgriezīsimies atpakaļ pie diezgan senas sistēmas, kur bērni parastajās burtnīcās pārrakstīs matemātikas uzdevumus, tādā veidā trenējot rociņu, nevis ierakstīs tikai vienu ciparu," sacīja R.Markus.Diskusija par darba burtnīcu lietderību atsākta laikā, kad tiesībsargs aktīvi sācis cīnīties par bezmaksas izglītības nodrošināšanu. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa Dienai norāda, ka tiesībsargs nav vērtējis, vai darba burtnīcas turpmāk tiks vai netiks izmantotas, un tas netiks darīts arī šobrīd, jo tas nav mērķis. Tomēr viņa piebilda, ka darba burtnīcas nav ne vienīgais, ne labākais, ne unikālākais mācību līdzeklis, pie kura obligāti būtu jāturas. Skolotāja prasmēm un zināšanām būtu jābūt tādām, lai varētu pasniegt konkrētā priekšmeta vielu gan ar, gan bez šīm burtnīcām, un skolēns no tā nedrīkst ciest. Visu rakstu lasiet 29.augusta Dienā!