Ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietniece finanšu jomā Svetlana Batare žurnālistus šodien informēja, ka pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 latiem. Piemēram, ja pedagogs, kura darba stāžs ir mazāks par pieciem gadiem, līdz šim saņēma 245 latus, no 1.septembra saņems 270 latus, bet pedagogs, kura darba stāžs ir lielāks par desmit gadiem un viņa darba alga līdz šim bija 255 lati, no jauna mācību gada tā būs 280 lati.
Atalgojums tiks palielināts arī izglītības iestāžu vadītājiem atkarībā no izglītojamo skaita iestādē. Ja mācību iestādē izglītojamo skaits ir līdz 100 bērniem, iestādes vadītāja algu palielinās par 45 latiem, bet vietniekam - par 34 latiem. Ja mācību iestādē bērnu skaits ir no 1001 līdz 1200, atalgojumu direktoram palielinās par 60 latiem, bet vietniekam - par 42 latiem. Bet, ja mācību iestādē ir vairāk nekā 2601 bērns, tad iestādes vadītājam no 1.septembra atalgojums tiks palielināts par 342 latiem, bet viņa vietniekam - par 240 latiem.
Pedagogiem arī paredzētas piemaksas, piemēram, pedagogiem, kuri ieguvuši 4.kvalitātes pakāpi, piemaksa pie darba būs 8% jeb no 22 līdz 50 latiem, bet pedagogiem ar 5.kvalitātes pakāpi piemaksa būs 12% jeb no 32 līdz 72 latiem.
"Šis ir gadījums, kad papīrs ir uzrakstīts un mēs to īstenojam," sacīja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma palielināšana nav solījumu pildīšana kaut kam, bet gan vienošanās daļas ar pedagogu arodbiedrībām pildīšana.
Runājot par atalgojuma palielināšanu pedagogiem, kuriem ir 3.kvalitātes pakāpe, ministrs norādīja, ka vēlākais, kad viņiem atalgojums tiks palielināts, ir nākamā gada 1.septembris, taču vēlams būtu ar nākamā gada 1.janvāri. Taču tikpat labi tas varētu notikt arī nedaudz vēlāk par 1.janvāri.
Savukārt ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule aģentūrai LETA skaidroja, ka arī tiem pedagogiem, kuri vēlas celt savu kvalifikāciju un tādējādi arī pretendēt uz lielāku atalgojumu, to būs iespēja vēl izdarīt.
"Mēs dodam pārejas posmu no šā gada septembra līdz 2014.gada jūnijam un iespēju tiem, kuriem nebija iespēju iegūt kādu no pedagogu darbības kvalitātes pakāpēm. Paskatīsimies, kāda būs interese," teica Papule.
Viņa arī uzsvēra, ka ministrija mērķtiecīgi ir izvirzījusi priekšplānā tos, kas strādā labāk. "Tas ir saprotami. Un projekta īstenošanas laikā esam akcentējuši, ka atbalstīsim tos, kas labāk strādā," viņa noteica.
Tomēr ministrija arī domā par atbalsta pasākumiem jaunajiem pedagogiem, kas nozīmē, ka arī jaunie skolotāji var cerēt uz atalgojuma palielinājumu.
IZM sagatavotie normatīvo aktu grozījumi ir pirmie soļi IZM, LIZDA un LIVA parakstītajā memorandā un IZM Reformu plānā paredzēto pasākumu īstenošanā, lai sāktu diferencētā skolotāju atalgojuma pakāpenisku ieviešanu un sasaistītu pedagogu darba kvalitāti ar darba samaksu un lai ieviestu motivējošu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmu.
Pēc reģionālajām skolotāju diskusijām šī gada maijā un jūnijā ir apkopoti viedokļi un priekšlikumi 40 stundu darba nedēļas ieviešanai. Septembrī darbu atsāks Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādes darba grupa, kas turpinās darbu pie 40 stundu darba nedēļas jautājumu izstrādes.
"Pašlaik, apkopojot reformu plāna izstrādes darba grupas dalībnieku pirmos priekšlikumus, secināms, ka 40 stundu darba nedēļas principi nav pretrunā ar iecerēto naudas sadales principu "nauda seko skolēnam" līdz skolai," stāstīja Blačforda.
Kā ziņots, marta beigās trīs lielākās pedagogu organizācijas - LIZDA, LIVA un Latvijas pedagogu dome - valdībai pieprasīja no šā gada 1.septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013.gada 1.janvāri arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba samaksai vēl par 10%.