"Ir viegli iedomāties, ka tas raisa fantāziju, kairina fantāziju un līdz ar to izplatās tā ziņa pasaulē, un BNS vēl palīdz. Vārdu sakot, [tā ir] sensāciju žurnālistika jeb dzeltenā žurnālistika," uzksata O. Skudra.
Viņš uzsvēra, ka acīmredzot žurnālisti neesot brīvi no dzeltenās kaites, tāpēc tiekot aizgūtas šāda rakstura publikācijas. "Kā saka, kaut kas taču tirgū ir jāpiedāvā. Ja paši nevar, tad tādā gadījumā izvēlas kaut kādus lētas sensācijas un neskaidro ne fonu, ne cēloņus, ne kaut kādus procesus, kas reāli notiek. Tas nenozīmē, ka tās problēmas nepastāv. Problēmas pastāv, bet šajā gadījumā runa ir par žurnālistu profesionalitāti un to mērķi, kuru vārdā tas tiek darīts," uzskata profesors.
Šādas publikācijas parādīšanos Daily Mail O.Skudra skaidroja ar Lielbritānijas lomas mazināšanos NATO un Eiropas Savienībā (ES). "Viens piemērs – NATO militārā akcija Lībijā, kurā briti nespēja spēlēt kaut cik nozīmīgu lomu, jo pirmajā vietā palika Francija un vairāk vai mazāk citas NATO valstis," pauda O.Skudra.
Viņaprāt, daudz sāpīgāka lieta britiem ir Lielbritānijas lomas mazināšanās ES, kas saistīta arī ar tās neatrašanos eirozonā. "Eirozonā dominējošā loma ir Francijai un Vācijai. Vācijai pat lielāka nekā Francijai. Protams, ka Lielbritānija tur ir vienkārši vērotāja un skatītāja lomā, kas, protams, neliecina par Lielbritānijas nozīmi un lomu ES," sacīja profesors.
Par Vācijas un Francijas līderības nostiprināšanos eirozonā liecina arī Francijas un Vācijas valdošo partiju programmu saskaņošana, kas, kā uzskata O.Skudra, liecina par to, ka abu valstu sadarbība padziļinās arī tādā līmenī. "Protams, ka tas arī mudina autoru rakstīt kaut kādus sensacionālus scenārijus, jo tie notikumi liecina, ka Lielbritānija, kas nav eirozonā, arvien vairāk, es negribētu teikt, ka tiek atstumta, bet viņa visādā ziņā objektīvi izrādās otrajās lomās saistībā ar notikumiem eirozonā un saistībā ar to, kā attīstīsies visā tā lieta tālāk ES," pieļāva O.Skudra.
Tāpat viņš norādīja, ka šī neesot pirmā šāda veida publikācija ar līdzīgu scenāriju, kurā tiek runāts par iespējamām problēmām eirozonā. "Kā zināms, Rīgā ir Ziemeļu ministru padomes pārstāvniecība un šajā pārstāvniecībā, ja nemaldos, šogad uzstājās politologs, kurš runāja par to, ka gadījumā, ja eirozonā tomēr piedzīvo kaut kādas pārmaiņas - tiek samazināta vai sadalās, vai pārdzīvo kaut kādu ļoti smagu krīzi, tad tādā gadījumā būtu jādomā par Ziemeļvalstu federācijas izveidi un šī Ziemeļvalstu federācija varētu ietvert arī Baltijas valstis," skaidroja O.Skudra.