Valsts ieņēmumu dienests šogad vēlreiz veica pārbaudi un atzina, ka Latvijas sporta federācijas padomes valde - Einars Fogelis, Atis Sausnītis, Jānis Naglis, Pēteris Apinis -, kā arī vairākas citas personas tomēr ir atzīstamas par amatpersonām. Tagad viņiem būs jādeklarē savi ieņēmumi, turklāt uz viņiem attieksies arī interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumi.
Latvijas Sporta federāciju padome izveidota 1993.gadā un pārstāv 88 sporta veidu federācijas. Tās uzdevums ir rūpēties par sporta nozares attīstību un pārstāvēt savu biedru kopīgās intereses. Padome no valsts saņem 2,6 miljonus eiro, ko sadala saviem biedriem. Padomi vada ilggadējs sporta funkcionārs Einars Fogelis. Viņš ir arī viceprezidents LOK un valdes priekšsēdētājs SIA Latvijas olimpiskā vienība, kas no budžeta saņem 2,5 miljonus eiro. Fogeļa vietnieks ir Atis Sausnītis. Valdē vēl ir Pēteris Apinis, uzņēmējs Jānis Naglis, bijušais Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Liepiņš, Saeimas deputāts no Vienotības Jānis Upenieks un vēl piecas personas no sporta organizācijām.
Padomei ir tiesības lemt, kuras sporta organizācijas iegūs federācijas statusu, kuras nē - tā ir valsts deleģēta funkcija, tāpēc padomes amatpersonas ir pielīdzināmas valsts amatpersonām un tām būtu jādeklarē savi ienākumi.
Tiesības lemt par sporta federācijas atzīšanu Latvijas Sporta federāciju padome ieguva 2009.gadā, tātad jau no 2009.gada uz padomes locekļiem būtu jāattiecas interešu konfliktu novēršanas likuma ierobežojumiem, piemēram, par amatu apvienošanu un atskaitīšanos par ienākumiem. Tobrīd Tatjanas Koķes vadītā Izglītības ministrija bija piemirsusi iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā šo amatpersonu sarakstu, arī visi nākamie ministri to neizdarīja.
Šogad pēc raidījuma Nekā personīga ierosinājuma Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīja veica atkārtotu pārbaudi un secināja, ka LSFP amatpersonas atzīstamas par valsts amatpersonām.
Valsts ieņēmumu dienests uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegt sarakstu ar Latvijas sporta federāciju padomes amatpersonām, kam jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas.
LSFP par šādu lēmumu ir sašutusi. "Es esmu kādreiz bijis valsts amatpersona, tā man tas nav nekas jauns, bet katrā ziņā šāda atsevišķa jautājuma dēļ sniegt deklarāciju... jo tie ir ierobežojumi. Jo es esmu biznesa cilvēks un nodarbojos ne tikai ar šo Sporta federāciju padomi. (..) Es nezinu, kā pārējie, valdes locekļi, tādēļ mēs esam sasaukuši ārkārtas valdes sēdi, lai spriestu šo jautājumu. Daudzi cilvēki arī saprot, ka viņi ir vairākos biznesos, arī pretējos biznesos, un katrā ziņā valsts amatpersona - tā ir tomēr aizsargāta no vienas puses, no otras puses arī viņai ir ierobežojumi," komentēja LSFP viceprezidents Atis Sausnītis.
Pirmdien notiks LSFP valdes ārkārtas sēde, lai lemtu par tālāko rīcību. Viens no variantiem, lai izvairītos no valsts amatpersonas statusa noteikšanas padomes locekļiem, ir atteikšanās no valsts deleģētajām tiesībām lemt par federāciju statusa piešķiršanu sporta organizācijām.
"Bažas ir, ka, uzliekot amatpersonu statusu personai, tiek attiecināti dažādi ierobežojumi par komercdarbību, par ģimenes locekļu darbību, par dažādu amatu savienošanu un tamlīdzīgi, un tas, manuprāt, nav pieņemami, tas nepamatoti ierobežo Satversmē noteikto biedrošanās brīvību, jo tiek ierobežots personu loks, no kuru vidus var izvelēties sabiedrisko organizāciju vadītājus," ar lēmumu apmierināts nav arī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
LOK amatpersonas gan pagaidām no valsts amatpersonas statusa un ierobežojumiem ir pasargātas.