Viņa norādīja, ka Latvijā gatavošanās eiro ieviešanai notiek ļoti nopietni, ar tā ieviešanu tehniskām problēmām nevajadzētu būt. "Ticu, ka līdz eiro ieviešanai valdībai izdosies pārliecināt eiroskeptiķus, ka nekas slikts viņiem nedraud," sacīja Šteinbuka.
EK pārstāve sacīja, ka EK ir nosūtījusi kārtējās specifiskās, tikai Latvijai vien paredzētās rekomendācijas ar norādēm uz trūkumiem, kas būtu jānovērš. Būtiskākais no tiem ir augstais nabadzības līmenis, kura mazināšanā Latvijas valdība "maz, faktiski neko nav darījusi".
Ar nabadzību cieši saistīti arī trūkumi izglītības un veselības aprūpes sistēmā, Latvijā slikti strādā arī tiesu sistēma. Šteinbuka piebilda, ka izglītība ir cieši saistīta ar inflācijas līmeni, - trūkst inovatīvu līdzekļu skolās.
"Algas un pensijas Latvijā ir zemas, līdz ar to dzīves kvalitāte ir zema, un tas nevar veicināt iedzīvotāju pozitīvu attieksmi pret eiro," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka ar eiro ieviešanu šīs problēmas uzreiz netiks atrisinātas, "tas ir tikai priekšnoteikums dzīves kvalitātes uzlabošanai".
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja prognozēja, ka Latvija vidējo Eiropas Savienības turības līmeni sasniegs pēc 8-10 gadiem.