Valdības vadītāja uzskata, ka pie nesakārtotās sistēmas vainojama Izglītības uz zinātnes ministrija (IZM). "Kad modelis tiks prezentēts valdībā, skaidri un saprotami precizējot, cik būs koeficienti un kā tas viss notiks, mēs varam piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo naudas būs pietiekami. (..) Bet šeit nav skolotāju problēma, šeit problēma ir IZM ierēdņiem," sacīja Straujuma.
Viņa atkārtoti vērsa uzmanību, ka nekādi solījumi par skolotāju algu celšanu no 2015.gada 1.janvāra nav doti. "Es gribu redzēt, kur tāds solījums ir dots. Tas, ka daži politiķi brauc apkārt sanāksmēs un ir teikuši, kā man teica, tas nenozīmē, ka Vienotība kā partija vai valdība ir devusi šo solījumu," akcentēja valdības vadītāja.
Tieši šī iemesla dēļ ap diviem tūkstošiem pedagogu 11.decembrī pie Saeimas nama rīkos piketu, tādējādi protestējot pret finansējuma nepalielināšanu algām no nākamā gada, paziņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Pagaidām no prasītajiem 36 miljoniem eiro valdība no nākamā gada budžeta skolotāju algu palielināšanai piešķīrusi trīs miljonus eiro, tomēr tiek solīts līdz nākamā gada 1.septembrim novirzīt vēl septiņus miljonus eiro.
"Skolotāji ir ar ļoti dažādām algām. Un es uzskatu, ka ir vajadzīgi pilnīgi netradicionāli risinājumi," viņa sacīja.
Premjere vairākkārt uzsvēra, ka šobrīd pedagogu atalgojuma aprēķināšanas sistēma ir nesakārtota, tādēļ skolotāju algas jau no nākamā gada 1.janvāra palielināt nevar. Tā vietā nauda jāiegulda jaunā modelī, kas varētu tikt pielietots no nākamā gada 1.septembra. Pēc mācību gada beigām līdz 1.jūlijam IZM būs jāiesniedz valdībā abu pašreizējo algu aprēķināšanas modeļu izvērtējums, lai vienotos par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
"Kāpēc, piemēram, meklējot citas iespējas, bioloģijas skolotājs paralēli nevarētu strādāt par lauku konsultantu. Vai direktors un grāmatvedība varētu būt visām novada skolām varētu būt viena. Ir jāmeklē dažādi risinājumi. Mēs nevaram likt nesakārtotā sistēmā naudu no 1.janvāra," viņa teica.