Viņš skaidro, ka uzlabojas gan makro rādītāji, gan pieaug veiksmīgu uzņēmēju skaits, kuri ir sajutuši veiksmes garšu un ieguvuši naudas resursus tālākai attīstībai.
"Līdzšinējais ekonomiskās politikas kurss, ko nosaka nepatīkamas dilemmas un ko veido arī atsevišķi lēmumi, kas paši par sevi nebūtu vēlami, savā kopumā tomēr dod labākos iespējamos rezultātus reālajā dzīvē," uzskata Strautiņš.
Viņa skatījumā šī sajūta ir īpaši svarīga pašlaik - pasaules ekonomikai visnotaļ bīstamā brīdī.
"Aizvadītās nedēļas laikā makroekonomikas ziņās nav bijis lielu nepatīkamu pārsteigumu, taču investoru psiholoģijas virzītie tirgus kritumi var būt reālās ekonomikas dinamiku ietekmējošs faktors. Daudzu subjektīvu viedokļu summa ekonomikā ir objektīvs fakts un atkārtotas recesijas riski ASV un Rietumeiropā pieaug," atzīst eksperts.
Strautiņa vērtējumā, ja vien nepiepildīsies paši dramatiskākie globālie scenāriji, Latvijai šā gada nogalē un nākamgad draud izaugsmes palēnināšanās, nevis atkārtota recesija. Proti, ja Eiropā un ASV saglabāsies neliels ekonomikas pieaugums (1-2% gadā), Latvijas izaugsme saglabāsies pašreizējā tempā - ap 5% vai nedaudz vairāk.
Pēc viņa ieskatiem, pat ja Eiropā un ASV būs mērena recesija, mums tomēr saglabāsies neliela izaugsme.
Vienlaikus analītiķis uzsver, ka Latvijai ekonomiskajā politikā un valsts budžeta veidošanā jāsaglabā piesardzība un jārēķinās ar visiem iespējamiem pavērsieniem.
Par šodien publicētajiem IKP otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma datiem, kas rāda, ka gada laikā ekonomika augusi par 5,3%, bet pret pirmo ceturksni par 2,2%, Strautiņš saka, ka, viņaprāt, izaugsme tomēr bijusi straujāka un sākotnējais vērtējums vēl tiks paaugstināts, pienākot statistiskas datiem par procesiem, par kuriem patlaban var gūt priekšstatu ar neformālām metodēm. Tāpēc "DnB Nord bankas" prognoze par IKP pieaugumu otrajā ceturksnī gada griezumā tiekot saglabāta - 6%.
"Ievērojot, ka gandrīz neizbēgama ir arī pirmajā ceturksnī notikušā ekonomikas pieauguma pārvērtēšana uz augšu un vēl vismaz trešā ceturkšņa rezultātus pat pie nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem pamatā noteiks pašlaik uzņemtā izaugsmes tempa inerce, ticamākais IKP pieauguma temps šogad kopumā ir ap 5%," spriež eksperts.
Jau vēstīts, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, IKP palielinājies par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, palielinājies par 2,2%.
Pēc CSP sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP gada griezumā aug jau ceturto ceturksni pēc kārtas. Pirms tam deviņus ceturkšņus, no 2008.gada otrā ceturkšņa līdz pat 2010.gada otrajam ceturksnim, IKP gada izaugsmes temps bija negatīvs.
Straujākais IKP samazinājums bija vērojams 2009.gada trešajā ceturksnī, kad IKP pret 2008.gada analogo posmu samazinājās par 19,1%.
Precizēts un izvērsts 2011.gada otrā ceturkšņa IKP temps un vērtība tiks publiskoti 8.septembrī.
Kā ziņots, IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, auga par 3,5%, bet, salīdzinot ar 2010.gada ceturto ceturksni, - par 0,3%.
Biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie eksperti prognozēja, ka otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada otro ceturksni, IKP varētu būt audzis no 4,5% līdz 6%.
Savukārt IKP kāpums ceturkšņa laikā tiek prognozēts robežās no 1,5% līdz pat 3%.