Vēl vasarā šķita, ka kompromiss tiks panāks un varēs sākties aktīvs darbs pie sistēmas maiņas. Nu jaunais modelis atlikts uz nenoteiktu laiku, abām pusēm vienojoties, ka paralēli tiks pilnveidota pašreizējā mērķdotāciju sadale. Patlaban zināms - nākamajam gadam šim mērķim būs deviņi miljoni eiro, kas jau iepriekš rezervēti.
Ar solījumiem gan ir par maz, var secināt pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes lēmuma rīkot brīdinājuma streiku. Kā galvenā skolotāju prasība streikojot izvirzīta tieši šo deviņu miljonu eiro novirzīšana jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus, īpaši pirmsskolu un mazo skolu pedagogiem, kā arī atbalsta personālam. Otrkārt, arodbiedrība prasīs nodrošināt nākamgad papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, attiecīgi sešus un 3,6 miljonus eiro, lai kaut nedaudz tuvinātos normatīvajos aktos noteiktajam.
Streiks pašlaik gan vairāk ir attieksmes, ne tikai naudas jautājums, Dienai atzina LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Mērķis ir parādīt, ka nozare ir vienota un tās viedoklis ir jāņem vērā. Nav gan vēl zināms, cik izglītības darbinieku būs gatavi konkrētajā dienā darbu pārtraukt, pēc līdzšinējām aptaujām - apmēram 80% arodbiedrības biedru ir gatavi streikot. Atbalstu streikam paudusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, taču paši skolu direktori, visticamāk, nestreikos.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir pārsteigta par arodbiedrības lēmumu. Tā ir nekonstruktīva rīcība, un ir sajūta, ka arodbiedrība torpedē atalgojuma reformu, viņa norāda.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 12.novembra, avīzē Diena!