Streļčenoks: Ar politiķiem kafejnīcās netikšos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka amata kandidātu Jaroslavu Streļčenoku intervē Dienas žurnāliste Vita Dreijere.

Jā, jo šis lēmums ir tiešām ilgstoši pārdomāts. Konsultējos ar sievu, māti, tēvu un tad pieņēmu lēmumu. Protams, pirms dokumentu nešanas gāju arī pie Vilka kunga, Strīķes kundzes (KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe – red.) un pie savas tiešās vadītājas Jurčas kundzes (KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, kura arī kandidēja uz KNAB priekšnieka amatu – red.), jo zināju, ka viņi ir zinoši, ilgstošā laika periodā – no 2003.gada – var mani novērtēt. Es uzrunāju viņus ar vienu vienīgu jautājumu – vai es spēšu, jo gribēšana man bija un arī ir. Ļoti gudrus vārdus pateica Vilka kungs – Latvijā neatradīsiet cilvēku, kurš būs spējīgs tik vienlīdzīgi strādāt un cīnīties gan novēršanā, gan apkarošanā. Viņš teica, ka novēršanā es strādāju ilgstoši, bet pārējais ar laiku aizies. Es arī izvērtēju, ka izglītība man ir pietiekama, lai strādātu arī apkarošanā, jo pēc izglītības esmu izmeklētājs. 

Jā, es apzinos attiecībā uz lielo darbu – ne tikai apkarošana un novēršana, bet arī administratīvais darbs, lai darbiniekiem, piemēram, noteiktā laikā un vietā būtu sagādātas saimnieciskās preces, iepirkumi un tā tālāk. To es apzinos. Attiecībā uz politisko spiedienu gribētu pateikt, ka es līdz šim brīdim, strādājot ar administratīvo pārkāpumu lietām, esmu pieņēmis lēmumus par politiskām personām, kas pārstāv visu politisko partiju spektru – esošajiem un bijušajiem Saeimas deputātiem, pašvaldību [amatpersonām], valsts kapitālsabiedrībās ieceltām politiskām personām. Es vienkārši cilvēku vienmēr vērtēju pēc tā, vai viņš ir izdarījis pārkāpumu. No pārējā es vienmēr esmu mēģinājis norobežoties, mani nekad nav interesējis, no kādas partijas ir šī persona.

Es domāju, ka nē, jo izpratne par operatīvo darbību man ir – Policijas akadēmijā, mācoties par izmeklētāju, bija atsevišķs kurss par to. Turklāt Operatīvās darbības likums ļauj noteiktas darbības sankcionēt iestādes vadītājam vai vadītāja vietniekam. Šajā gadījumā, protams, es paļaušos un ciešā sadarbībā ar Strīķes kundzi šo jautājumu mēs atrisināsim.

Vai jūs tajā laikā arī apsvērāt iespēju aiziet no KNAB?
Ziniet – jā. Bija tāds moments, bet tur gan bija apstākļu sakritība. Apzinoties, ka es jau ilgstoši strādāju KNAB, bija viedoklis, ka vajadzētu kaut ko pamainīt. Dažu ekspertu viedoklis ir tie septiņi gadi, [ko vēlams strādāt vienā darbavietā], man jau vairāk par astoņiem. Tad gan bija doma aiziet no KNAB, bet pēc tam es pārdomāju un paliku.

Manuprāt, priekšnieka lēmumi un darbības netika izskaidrotas darbiniekiem, un tās darbības, kā izskatījās, bija pret tiem mērķiem un uzdevumiem, kuru dēļ birojs vispār tika izveidots. Ir arī pazīmes, kas, iespējams, liecina par to, ka biroja pastāvēšana bija tiešām apdraudēta. Tika domāts nevis par to, lai attīstītu darbību un veicinātu korupcijas izskaušanu, bet gan par iekšēju konfliktu radīšanu, lai biroju padarītu par institūciju, kuru pēc gadiem diviem, trim varētu apšaubīt un prasīt – kāpēc tā institūcija vispār ir vajadzīga?

Pirmkārt, KNAB vienmēr ir bijis kolektīvs. Tas darbojas kā mehānisms, kurā katrs zina, ko viņš dara un kaut kādas rīcības šajā mehānismā ir sarunās, dialoga ceļā attīstāmas. Piemēram, pirms Vilnīša kunga katru nedēļu bija sapulces, kur nodaļu vadītāji un vietnieki varēja diskutēt, piedāvāt savus argumentus vienai, otrai darbībai, un, tikai izvērtējot visus argumentus, iestādes vadītājs pieņēma labāko lēmumu. Lai tas [konflikts] neatkārtotos, ir nepieciešams atjaunot operatīvās sapulces, lai struktūrvienību vadītāji šos lēmumus varētu izskaidrot arī darbiniekiem.

Jā, tas gan. Šeit es komisijai piedāvāju savu redzējumu, ka birojs varētu būt neatkarīga institūcija līdzīgi kā Valsts kontrole un Latvijas Banka. Bet te pastāv risks, ja tiek iecelts priekšnieks, kura mērķis ir nevis cīnīties ar korupciju, bet gan ar tiem, kas cīnās ar korupciju. Tāpēc te varētu runāt par padomes izveidošanu, kura koleģiāli izlemj stratēģiskus jautājumus kā, piemēram, struktūras izmaiņas, budžeta sadalījums un tā tālāk. Padomi es domāju trīs cilvēku sastāvā – priekšnieks un divi vietnieki. 

Jā, protams, atsevišķos jautājumos priekšniekam būs gala lēmums, bet stratēģiski jautājumi ir jālemj komandai.

Es domāju, ka traucēklim nevajadzētu būt, jo birojam ir arī konsultatīvā padome, kur ir sabiedriskās organizācijas, kas var palīdzēt KNAB. Tās darbu gan ir jāatjauno, jo tas nebija ražens un var likt jautājuma zīmi, vai tajos divos gados (Vilnīša laikā – red.) vispār bija, jo parasti tur bija kādi kašķi. Bet es domāju, ka tas ir līdzeklis, kas varētu likt birojam pašam uz sevi skatīties no malas. 

Tas ir darbs ar tiem jautājumiem, kas ir virzīti, bet kaut kādu iemeslu dēļ apstājušies. Piemēram, Lobēšanas likums, attiecību sakārtošana ar Valsts ieņēmumu dienestu, sākumdeklarēšanas ieviešana. Jautājumu ir daudz, un ir jāvirzās visos virzienos, lai minimizētu korupcijas riskus un korupciju Latvijā.

Ja ir izdarīts kāds noziedzīgs nodarījums, tad tas ir jāizmeklē. Protams, pārgrupējot resursus, visas procesuālās darbības tiks izpildītas. Strīķes kundze mani informēja, ka apkarošanas blokā tieši izmeklēšanas nodaļā vēl ir palikušas divas vakances, četras jau ir aizpildītas. Tātad šajā jomā vēl tiks papildināti resursi. Ar vienu lietu dažreiz pat nenodarbojas viens izmeklētājs, bet izmeklēšanas grupa, kas specializējas lietā, kas ir tiešām apjomīga. Es nedomāju, ka KNAB varētu neizpildīt tos uzsāktos darbus resursu dēļ. (..) Noteikti minētās lietas tiks nodotas prokuratūrai.

Katrai lietai ir sava specifika, arī pierādīšanas process. Ja vienā lietā pietiek ar dažām darbībām, lai nostiprinātu pierādījumus, tad apjomīgajās lietās ir nepieciešami tiesiskās palīdzības lūgumi un atbildes uz tiem ir jāgaida. 

Es domāju, ka nē.

Man nav informācijas, ka tas būtu no KNAB. Bet, ja ir aizdomas, tad noteikti KNAB vienmēr tiks uzsāktas dienesta pārbaudes. Arī pašlaik birojā ir ierosināta dienesta pārbaude par gadījumiem, kad, iespējams, darbinieki informāciju nopludināja. Bet bez KNAB ir ļoti daudzas personas, kurām, pildot amata pienākumus, ir zināmas gaidāmās biroja aktivitātes gan prokuratūrā, gan tiesā. Bet no savas puses KNAB dara visu, lai tā informācija paliktu šajās sienās.

Līdz šim KNAB darbs reģionos nekādas grūtības nav sagādājis. Tās ir divas, trīsarpus stundas, lai tiktu līdz Latvijas robežai uz jebkuru pusi. Cik zinu struktūrvienību vadītāji piedāvājumus darbam šajā jomā bija izteikuši, bet Vilnīša kungs gribēja tikai reorganizēt un noteikt kā atsevišķu struktūrvienību. Taču pamatā valsts amatpersonas un līdzekļi apgrozās Rīgā, tāpēc jebkurā gadījumā uzmanība ir jāvērš tur, kur ir tas perēklis. 

Ir prokuratūra, kas pārņem un veic uzraudzību attiecībā uz KNAB krimināllietām, un es domāju, ka tās darbības ir pietiekamas un, manuprāt, arī labas. Līdz ar to es negribētu iejaukties prokuratūras darbībā, jo tas ir pašai prokuratūrai jāizvērtē, bet es neesmu dzirdējis no kolēģiem, ka prokuratūra netiktu galā ar savām lietām. 

Jā, KNAB bija iniciatīva pirms pāris gadiem, tika arī izveidota darba grupa un izstrādāts jauns likums, bet, ja es nemaldos, tas neguva atbalstu valdībā un līdz ar to tālāk netika virzīts. KNAB arī apzinās, ka daži ierobežojumi [pašlaik] varētu būt pārāk stingri, bet tur, kur ir nepieciešami ierobežojumi, lai mazinātu korupcijas risku, to nav.

Es gan nebiju darba grupā, bet, ja es nemaldos, tur bija nedaudz paplašināts komercdarbības ierobežojumu loks un arī citi ierobežojumi. Detaļas es pašlaik nevaru izstāstīt.

Robeža ir no 50 līdz 250 latiem. Bet dažreiz pat ir nepieciešams to robežu novilkt līdz vienam latam. Tātad nevis no 50 līdz 250 [latiem], bet gan vienkārši līdz 250 latiem. Ja es redzu, ka visi apstākļi sakrīt tā, ka 50 lati ir bargs sods, tiek pieņemts lēmums par mazsvarīgumu (tad amatpersonai naudas soda nav vispār – red.), kaut gan pietiktu, piemēram, ar latu, diviem vai desmit latiem, lai amatpersonai lēmums būtu saprotams un tā turpmāk ievērotu ierobežojumus.

Es domāju, ka jēga tiem ierobežojumiem ir tāda, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties partiju, [par kuru vēlēt], nevis paļauties tikai uz skaistiem vārdiem un saukļiem. Pašlaik es neesmu vairāk šajā jautājumā iedziļinājies, lai sniegtu visus par un pret, bet es domāju, ka pēc kāda laika es varētu sniegt jums skaidru savu nostāju.

Ir jāstrādā pie tā, lai tas process būtu pēc iespējas īsāks, piemēram, nosakot kādas lietas prioritāti izskatīšanā. Administratīvo pārkāpumu lietām ir saīsināts process – ir rajona tiesa un Apgabaltiesa un Apgabaltiesas lēmums ir galvenais. Kaut kas līdzīgs varētu būt arī attiecībā uz politiskajām partijām.

Nulles deklarācijas kā tādas ir vajadzīgas, KNAB arī bija viens no iniciatoriem sākumdeklarēšanas ieviešanai. Cik lielu efektu tās dos, es gan pašlaik nevarēšu pateikt, jo neesmu pie tā strādājis. Bet esmu informēts, ka process notiek, un KNAB ir intensīvi iesaistīts.

Interpretējot normatīvos aktus, tas ir jādara VID, un tas ir arī mans uzskats. KNAB pārbauda deklarācijas tikai, lai kontrolētu noteiktos ierobežojumus, piemēram, amatu savienošanu, dāvanu pieņemšanu un tā tālāk, bet to, vai amatpersonas norādītā informācija atbilst faktiskajiem apstākļiem, vienmēr ir pārbaudījis VID. Manuprāt, tas viņiem arī ir jādara, jo viņiem ir resursi, līdzekļi, datubāzes.

Es nezinu, vai tas tiešām nonāks mums. Es zinu, ka bija izdalītas trīs štata vietas KNAB, [lai no nākamā gada pārbaudītu amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesumu], bet vai tas process ir apturēts vai turpinās, es nevarēšu pateikt, jo neesmu KNAB vadītājs, kurš pārzina to visu.

Es tiesiskuma krīzi uztveru tā, ka vairākums no institūcijām neievēro likumus, normatīvos aktus un kaut kādā veidā mēģina lietas bīdīt citādāk. Nevaru runāt par citām institūcijām, bet KNAB vienmēr ir darbojies atbilstoši normatīvajiem aktiem un neskatoties uz kādiem politiskiem spiedieniem. Vienmēr būs cilvēki, kuri gribēs darboties negodīgi, bet KNAB vienmēr būs tiem cilvēkiem klāt.

Man, protams, gribētos tā teikt un cerēt. Tā būtu ideālā situācija.

Realitātē – atbilstoši saviem resursiem un tai informācijai, kas mums ir. Korupcija ir latents noziedzīgs nodarījums, kad divas personas viena ar otru sarunā un gan viens, gan otrs ir ieinteresēts kaut ko izdarīt, apejot kādu normatīvo aktu. Tas (šādu gadījumu atklāšana – red.) prasa ļoti daudz cilvēkresursu un tehnisko resursu.

Nē, tikai dienesta telpās un tikai par tiem jautājumiem, kas ir KNAB kompetencē. 

Nē.

KNAB ir tāda kā ārstnieciska iestāde, atklājot tos negodīgos politiķus, kas izmanto partiju un ar savām darbībām nomelno to. Korupcijas novēršana varētu būt zāles – iedarbīgs mehānisms, lai izārstētu simptomus, bet apkarošana ir tā ķirurģiskā iejaukšanās. Es domāju, ka politiskajiem spēkiem ir jābūt ieinteresētiem KNAB pastāvēšanā.

Nezinu, tas viņiem jāprasa.

Redziet, politiķi saka vienu, bet pēc tam dara otru. Tas, kas viņiem ir uz mēles, ne vienmēr ir arī galvā.

Es esmu tāds, kāds esmu, politiķi vērtēs manu iepriekšējo darbu, manu vīziju par biroju. Izredzes laiks rādīs.

(Smejas) Lai paliek 50 uz 50.

Es pat nebiju domājis to pirkt un lasīt. Es domāju, ka vadīšos no tās informācijas, kas manā rīcībā ir, ja mani apstiprinās. Ja ir kādas šaubas par KNAB, birojs to vienmēr iekšienē var pārbaudīt un pārbaudīt objektīvi. Tas, ka vienus otrus pieņēmumus grib uztaisīt par apgalvojumiem... Es nerunāju konkrēti par viņu, bet man nav tādas domas lasīt šo grāmatu. 

Es vienmēr dzīvoju atbilstoši sirdsapziņai un godīgi. Tas man ir ieaudzināts ģimenē no tēva un mātes, skolā no klases audzinātājas. Es cenšos sadzīvot ar sevi un citiem nedarīt to, kas man pašam nepatiktu. Ir teiciens "Iz muhi slonā možno sģelaķ*". (Nopūšas) Nu, ja meklē, tad lai meklē. Es nezinu, kas ir uzskatāms par kompromatu, jo jebkuru ziņu var pagriezt tā... Atceros, kad tikko biju atnācis uz KNAB, bija noteikts pārbaudes plāns, ko birojs katru gadu plāno. Katru gadu pārbaudījām valsts amatpersonu deklarācijas, tajā skaitā Saeimas deputātus. Bija nepieciešams pie mums izsaukt Saeimas deputātus, un tas bija politiski saspringts laiks, neatceros, vai nu valdības veidošana vai priekšvēlēšanu laiks. Tad presē ļoti daudz gan opozīcija, gan pozīcija izbļāvās, ka tagad viņus mēģina ietekmēt. Bet reāli viņi pēc tam atnāca un atvainojās – redziet, mēs esam politiķi, mums ir jāstrādā uz sabiedrību, mums jāceļ savs prestižs. Es pats to sajutu, jo man viņš sēž priekšā un atvainojas, kaut gan man bija konkrēti jautājumi par darījumiem. Tā ir atbilde uz jautājumu, ka jebkuru faktu var pagriezt tā, kā vēlas.

... jā. Man šodien prasīja, vai viņiem jāturpina darbs. Protams, viņiem ir jāturpina darbs. Viņu potenciāls, man kļūstot par iestādes vadītāju, būtu jāizmanto, un es noteikti uzklausīšu un ņemšu vērā viņu viedokli.

Es nezinu, laiks rādīs. Es pildīšu amata pienākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem un savai iekšējai pārliecībai.