Skaidrība pagaidām ir vien par to, ka no 17.novembra Jaroslavs Streļčenoks KNAB vadītāja amatā vairs nebūs. Taču vēl nav skaidrs, vai viņš piedalīsies nākamajā konkursā, kad tieši tāds tiks rīkots, vai arī tā vietā tiks padziļināti vērtēta pagājušā konkursa norise.
KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas lēmums - uz otro kārtu nevirzīt nevienu no desmit kandidātiem, tostarp arī tagadējo priekšnieku - bija negaidīts. Daudzi šo posmu uzskatīja par formalitāti, jo pirmajā kārtā komisija vērtēja tikai atbilstību obligātajiem kritērijiem pēc iesniegtajiem dokumentiem. Versiju par pretendentu izslēgšanu tehnisku kļūdu dēļ komisija noraida, jo šaubu gadījumā kandidātiem lūgta papildu informācija.
Arī Streļčenoks bija saņēmis lūgumu iesniegt papildu dokumentus par diviem jautājumiem - par aktuālajām rekomendācijām un par angļu valodas prasmi.
Streļčenoks apgalvo, ka to izdarījis, tāpēc, viņaprāt, izkritis valsts noslēpuma pielaides prasības dēļ: "Visticamāk, tas ir kaut kādā veidā varbūt saistīts ar to, ko piestādīja SAB."
Bet man jautājums ir tāds: ja, pieņemsim, ir kāda varbūtība, ka es varētu zaudēt pielaidi valsts noslēpuma objektam, tad šajā situācijā analoģiska būtu situācija, ka CSDD nevar izsniegt vadītāja apliecību, tikai pamatojoties uz to, ka cilvēks iegāja veikalā un, iespējams, viņš nopirks arī alkoholu, līdz ar to ir potenciāls dzērājs.
Streļčenoks arī uzsver, ka šobrīd pielaide viņam ir, tāpēc viņš plāno strādāt līdz 16.novembrim, kas ir pēdējā KNAB priekšnieka pilnvaru termiņa diena.
Streļčenoks apgalvo, ka nekādus papildu jautājumus saistībā ar iespējamību nesaņemt pielaidi komisija viņam neuzdeva. Pats KNAB šefs savukārt lūdza komisijai informāciju par lēmuma motīviem, taču atbildi līdz piektdienas pēcpusdienai vēl nebija saņēmis.
Savi secinājumi jau ir viņa vietniecei korupcijas novēršanas jautājumos Ilzei Jurčai, kura bija vienīgā KNAB pārstāve, kas šonedēļ publiski komentēja konkursu: "Manā ieskatā ir bijusi problēma piemērošanā un problēma normu interpretācijā. Man pastāv bažas. Es arī, protams, apsveru iespēju savas bažas darīt zināmas augstākajām valsts amatpersonām, bet man šķiet, ka šo procesu vajadzētu pārbaudīt. [..] Par to, ka nav saprasta procedūra. Jo pirmajai kārtai procedūra ir absolūti skaidra. Tā ir pat vienkārša."
Jurča uzsver, ka ir vadījusi KNAB priekšnieka amata konkursa kārtības izstrādi, līdz ar to viņa vislabāk saprot, kā šie augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi būtu jāpiemēro. Neskaidrību gadījumā komisijai vajadzēja lūgt viņas padomu, uzskata KNAB šefa vietniece.
Komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš Jurčas kritiku noraida.
Es būtu ļoti laimīgs, ja Ilze Jurča kā šo noteikumu galvenā gatavotāja un virzītāja būtu tad konkursa komisijā kā vienīgais loceklis, lai viņa izvēlas KNAB priekšnieku acīmredzot tādu, kādu viņa vēlas izvēlēties. Un tad viņa arī varētu taisnoties visai Latvijai par šo noteikumu piemērošanu vai nepiemērošanu tādā vai citā veidā.
Krieviņš uzsver, ka vispār normām ir jābūt tādām, lai tās būtu viennozīmīgi skaidras cilvēkiem, kam tās jāpiemēro, taču arī šoreiz komisijai nekas nesaprotams nebija: "Nē, mēs neesam saskārušies ar kaut kādām neskaidrībām saistībā ar normatīvo aktu regulējumu."
Regulējumā problēmu gan ir saskatījis KNAB pārraugs un arī Krieviņa tiešais priekšnieks premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš ar rezolūciju uzdeva Valsts kancelejas direktoram līdz nākamajai piektdienai piedāvāt risinājumu KNAB vadības darba organizācijai. Arī pašam premjeram jau ir dažas idejas - piemēram, viņš publiski pauda, ka konkursa vietā atbildību par KNAB priekšnieka kandidāta virzīšanu varētu uzticēt ģenerālprokuroram. Tas gan būtu pretēji OECD rekomendācijām par atklātību pretkorupcijas iestādes vadības izvēlē.
Tomēr premjers uzskata, ka nav pareizi "taisīt skaistumkonkursu uz atbildīgiem amatiem". Prasība pēc konkursa ir ierakstīta KNAB likumā, un Kučinskis neizslēdz tā grozīšanu: "Ļoti iespējams. Tieši par to mēs runājām arī ar Krieviņa kungu, un tieši tāpēc ir šīs nedēļas. [..] Lēmums ir pieņemts, būs vietas izpildītājs, viss. Bet es gaidu konceptuālus apsvērumus un diskusijas sākšanu. Iespējams, kaut kas ir jāpamaina. Nu šis ir signāls."
Valsts kancelejas direktors neuzskata, ka KNAB priekšnieka amata kandidātiem izvirzītās prasības būtu neizpildāmas, jo līdzīgas tiek attiecinātas arī uz citiem vadošiem amatiem valsts pārvaldē. Krieviņš gan neizslēdz iespēju pretendentu loku tomēr paplašināt: "Tas, par ko var diskutēt, ir – vai atsevišķos gadījumos, piemēram, šī trīs gadu vadošā darba pieredze... Varbūt, ka tā latiņa ir par lielu, ievērojot to, ka šī vadošā pieredze var tikt traktēta, lai ierobežotu, piemēram, prokuroru dalību konkursā. Jo viņi neskaitās, ka veic vadošu darbu, lai gan mēs apzināmies, ka prokurori varētu būt vieni no potenciālajiem kandidātiem uz šo posteni."
Krieviņš savu ziņojumu premjeram plāno sagatavot, konsultējoties ar pārējiem komisijas locekļiem. Tie ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks. Iecerētās izmaiņas de facto viņi pagaidām komentēt atsakās. Krieviņš atzīst, ka tāds ir bijis arī viņa lūgums.
Tikmēr Streļčenoku nekādas iespējamās izmaiņas likumos vismaz pagaidām neietekmē. Viņš ir gatavs drīzumā atstāt KNAB priekšnieka amatu un vairs nav pārliecināts, ka mēģinās tajā atgriezties, bet par nākotnes plāniem runā izvairīgi: "Dzīvosim – redzēsim. Tie ārvalstu piedāvājumi bija augustā, ja es nemaldos. Nu, ja būs tāda iniciatīva un būs vēlme izmantot manas zināšanas ilgstošā laika posmā, es izskatīšu visādus piedāvājumus un iespējas."
Par atkārtotu startēšanu, ja tiks izsludināts jauns konkurss, Streļčenoks ir šaubīgs: "Ziniet, es nezinu. [..] Man nav izskaidrojami pagaidām tie apstākļi, kādēļ bija pieņemts tāds lēmums."
Saskaņā ar KNAB nolikumu, priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos. Tas nozīmē, ka novembra vidū premjeram par KNAB pagaidu vadītāju būs jāieceļ Ilze Jurča. Tas, cik ilgi viņa šai statusā darbosies, būs atkarīgs no tā, cik ātri tiks sarīkots un sekmīgi pabeigts jaunais konkurss.