Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, šogad izziņas par to, ka Latvijā ir kārtoti centralizētie eksāmeni, ir saņēmuši 43 vidusskolas absolventi. Šāda izziņa nepieciešama, ja iestāšanās ārzemju augstskolā notiek, pirms vēl izsniegts sertifikāts Latvijā. Šogad gan šis skaits ir mazāks, jo sertifikāti izsniegti laicīgāk.
Viens no tiem, kurš šogad uzsāks studijas ārzemēs, ir Rīgas 1. ģimnāzijas absolvents Alekss. Šobrīd viņš jau ir uzņemts Edinburgas Nepera universitātē Skotijā, kur mācīsies starptautisko biznesa menedžmentu. Tā kā uz šādu izvēli Alekss ir virzījies jau kādu laiku, arī iestāšanās nav sagādājusi grūtības. Liels pluss ir bijis tas, ka Skotijā visiem Eiropas Savienības pilsoņiem mācības tiek apmaksātas. Raizes puisim paliek vien par dzīvošanas izdevumiem, tomēr viņš ir apņēmies atrast darbu. Savukārt iemesls, lai dotos uz ārzemēm, ir augstā izglītības kvalitāte un pieredze, ko var iegūt, atrodoties citā kultūrā. Viņš arī neslēpj, ka vairāki viņa draugi dara līdzīgi.
Ērika Linda Žogla Apvienotajos Arābu Emirātos Abū Dabī studēs jau otro gadu. Viņas izvēlētā specialitāte Ņujorkas Universitātē Abū Dabī ir matemātika, un priekšā vēl ir trīs gadus ilgas mācības. Lai gan studiju maksa ir vidēji 71,7 tūkstoši ASV dolāru, Ērikai pašai tā nav jāsedz. Viņa saņem stipendiju no Arābu Emirātu valdības. Kā Dienai paskaidroja pati Ērika, valdība ir ieinteresēta, lai viņu valstī būtu augsta līmeņa izglītības iestāde ar spēcīgiem studentiem, tāpēc viņi ir gatavi maksāt. Tas nozīmē, ka apmaksāta tiek gan studiju maksa, gan dzīvošanas izdevumi, vajadzības gadījumā arī pārlidojumi, mācību līdzekļi, kā arī stipendijā ietilpst kabatas nauda. Lielā stipendija, augstais izglītības kvalitātes līmenis un plašās ceļošanas iespējas bija faktori, kas ietekmēja Ērikas izvēli. Iespēja studēt kādā no Latvijas augstskolām Ērikai bija tikai kā rezerves variants. Viņa par šādu lēmumu bija izlēmusi jau pirms vidusskolas, uzskatot, ka daudzām ārzemju augstskolām mācību kvalitāte un līmenis ir ļoti augsts, kādu Latvijā nevar sasniegt. Iespējams, par to liecina arī lielā konkurence, kas meitenei bija jāiztur, - augstskolā uzņemti vien 4,6% visu studētgribētāju, kuri attiecīgajā gadā bija iesnieguši savus pieteikumus.
Savukārt Elīne Putne par savām studijām maksā pati. Arhitektūras studijas Vestminsteras Universitātē maksā 9000 mārciņu gadā. Šādu summa Elīne nav varējusi atļauties, tāpēc paņemts ir studiju kredīts. Lielbritānijā gan tas jāsāk apmaksāt vien pēc augstskolas beigšanas, kad absolvents sācis strādāt un gada ienākumi sasnieguši vismaz 21 000 angļu mārciņu gadā. Arī Elīne lēmumu par labu ārzemju augstskolai pieņēma, jo uzskata, ka ārpus Latvijas paveras lielākas iespējas iegūt noderīgus kontaktus, ir plašākas darba iespējas, kā arī mācību metodes ir inovatīvākas.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet piektdienas, 18. jūlija, laikrakstā Diena!