Lai gan konceptuāli ideja tiek atbalstīta, diskusijas vēl gaidāmas - gan par to, kā šādu aģentūru izveidot, gan par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, trešdien vēsta Diena.
Pērn pavasarī studiju virzienu akreditācijas jautājums nonāca līdz situācijai, ka studentiem draudēja nederīgu diplomu saņemšana. IZM nespēja piesaistīt akreditācijas institūciju, tāpēc aizkavējās arī 886 studiju programmu akreditācija 260 studiju virzienos. Situāciju glāba IZM lēmums pašiem organizēt akreditācijas procesu. Secinājums pēc tam gan nebija iepriecinošs - lai gan akreditācija notika, tā nav bijusi pietiekami kvalitatīva. Nākamreiz saspringtāks grafiks gaidāms pēc sešiem gadiem, kad atkal daudziem studiju virzieniem beigsies akreditācijas termiņš. Tomēr, lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs, jau tagad jādomā par risinājumu.
Viens no variantiem ir veidot savu nacionālās akreditācijas aģentūru. Šādu ideju aizstāv arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība). Viņa Dienai sacīja, ka Latvijas intelektuālais potenciāls ir pietiekami augsts, lai spētu kritiski izvērtēt augstākās izglītības piedāvājumu. Aģentūrai gan būtu jāatbilst konkrētiem standartiem, tostarp jābūt reģistrētai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) un jāpiesaista ārzemju eksperti.
Patlaban ir divi varianti - veidot akreditācijas aģentūru pilnīgi no jauna vai jau uz kādas esošas institūcijas bāzes. Druviete vairāk sliecas uz otro variantu, tomēr nevienu konkrētu institūciju pagaidām minēt nevēlas.
Tikmēr vēlmi uzņemties studiju programmu un virzienu akreditāciju izteikusi Augstākās izglītības padome (AIP). Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai sacīja, ka jau patlaban AIP pilda daļu no šīm funkcijām, piemēram, nodrošinot augstskolu un koledžu akreditāciju. Tāpat AIP iesniegusi pieteikumu EQAR, saņēmusi atbildi par atbilstību prasībām un uzaicinājumu veikt institūcijas ārēju novērtēšanu.
50 000 eiro ir summa, kas nepieciešama, lai organizācija, kas regulāri veic akreditāciju un atbilst visām EQAR izvirzītajām prasībām, varētu iekļūt reģistrā, pastāstīja J. Vētra. Viņš atzīmēja, ka izdevumi pārsvarā saistīti ar ekspertu piesaisti un pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanu. Pēc J. Vētras domām, būtu pareizi, ja šos izdevumus segtu no valsts budžeta, jo, piesaistot finansējumu citādi, varētu rasties jautājums par aģentūras neatkarību.
Par to, ka jau nākamā gada budžetā būtu jāparedz izdevumi nacionālās akreditācijas aģentūras izveidei, ministre vienojās, tiekoties ar Latvijas Studentu apvienību. Viņa Dienai apliecināja, ka šāds nodoms ir, bet par konkrētām summām atteicās runāt, piebilstot vien, ka tie varētu būt 70 000 līdz 85 000 eiro. Jāpiebilst, ka konkrēti priekšlikumi šajā jautājumā ministrijai jāsagatavo līdz 30. jūnijam.
Visu rakstu lasiet trešdienas avīzē Diena!