Bankas darbības apturēšana nav tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības vērtējums, jo ne tikai no FKTK ir atkarīgs tas, cik stabila ir banku sistēma Latvijā, viņa klāstīja, piebilstot, ka jāvērtē arī citu iestāžu atbildība.
"Es domāju, ka arī drošības iestādēm un citām institūcijām ir jāsaka tas vārds, ka nav strādājuši tā, lai varētu būt droši, ka bankās tiešām droši strādā Latvijā," teica Sudraba, uzsverot, ka jāvērtē izpratne par valsts drošību, neatkarību.
Sudraba norādīja, ka šajā gadījumā jāvērtē tas, kā atbildīgās institūcijas saprot savus pamatpienākumus - to, lai valsts jūtas droši, bizness jūtas droši un iedzīvotāji jūtas droši. Tostarp bija jāpārbauda arī Latvijas Krājbankas īpašnieki, viņa atzina, uzsverot, ka citās valstīs atbildīgās struktūras rūpējas par to, lai valsts nebūtu atkarīga no dažiem cilvēkiem, biznesa, kas var izjaukt stabilitāti. Latvija to diemžēl pieļauj, teica valsts kontroliere.
"Bija jau Banka Baltija, bija jau Parex banka, bija ļoti ilgs laiks, no kura mācīties, un saprast, kādi ir tie pamata pienākumi [..] ka galvenais ir valsts," sacīja Sudraba, piebilstot, ka citās valstīs Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam netika ļauts darboties banku biznesā.
Kā atbildīgās iestādes Latvijas Krājbankas situācijā Sudraba minēja gan FKTK, gan Satversmes aizsardzības biroju, Drošības policiju, gan arī Latvijas Banku, kam kopā jānodrošina tas, lai Latvijas ekonomika būtu droša.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Krājbanku.
1.decembrī FKTK iesniedza tiesā Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikumu.
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.
Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju. Pēc aktīvu apmēra Latvijas Krājbanka septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.