Salīdzinot ar radīto gaismu, tā tērē pārāk daudz enerģijas. Jaunās spuldzes, kas nodrošina tikpat daudz gaismas, piemēram, energoefektīvās spuldzes vai kompaktās luminiscences spuldzes, ietaupa līdz 80% enerģijas, salīdzinot ar Edisona patentēto izgudrojumu, turklāt modernās spuldzes kalpo līdz pat desmit reižu ilgāk. Nomainot mājās visas spuldzes, ģimene var ietaupīt 50 eiro gadā, maksājot mazāk par patērēto elektroenerģiju, un Eiropas Savienība kopumā var ietaupīt 10 elektrostacijās gada laikā saražoto enerģiju un novērst 15 miljonus tonnu CO 2 emisiju gadā, kas ir līdzvērtīgs apjoms emisijām, ko rada 7 miljoni automobiļu (tas ir tikpat, cik visi Nīderlandes automobiļi).
Tas nav maz. Šāds ietaupījums mūs ievērojami tuvinās mērķiem, ko paredz enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas stratēģija. Eiropa nevar atļauties izšķērdēt enerģiju. Energoefektivitāte ir svarīgs aspekts Eiropas Savienības stratēģijā Eiropa 2020, kas paredz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, kā arī pārejā uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Energoefektivitāte ir galvenais faktors enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, jo enerģija, ko mēs nepatērējam, nepiesārņo klimatu un vidi. Tāpat tā ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem veidiem, kā palielināt energoapgādes drošību. Ja tērēsim mazāk enerģijas, būsim mazāk atkarīgi no importa. Īpaši svarīgs šis aspekts ir dalībvalstīs, kuras nolēmušas atbrīvoties no kodolenerģijas vai to neieviest, jo tikai ar atjaunojamo energoresursu palīdzību mērķi sasniegt neizdosies. Tāpēc energoefektivitāti daudzējādā ziņā var uzskatīt par Eiropas lielāko energoresursu.
Minēto iemeslu dēļ valstu vadītāji jau 2007. gadā izvēlējās vērienīgu energoefektivitātes mērķi: līdz 2020. gadam enerģijas patēriņš Eiropas Savienībā jāsamazina par 20 procentiem. Atteikšanās no kvēlspuldzēm ir tikai viena daļa no šīs stratēģijas. Tika pieņemti tiesību akti arī par citām neefektīvām ierīcēm mūsu mājās, kas galvenokārt paredz energoefektivitātes marķējumu. No marķējuma patērētājs uzzina, vai attiecīgais ražojums ir energoefektīvs. Marķēšana sekmēja tehnoloģiju pilnveidi, un patlaban 90% ledusskapju, veļas un trauku mazgājamo mašīnu pieder A klasei - augstākajam novērtējumam vecajā marķēšanas sistēmā. Rezultāti ir redzami gan enerģijas, gan naudas izteiksmē. Pirms 15-20 gadiem ražota veļas mašīna vidēji tērēja 1,5 kWh elektroenerģijas un 100 litru ūdens. Mūsdienīgai veļas mašīnai vajadzīgi tikai 0,85 kWh elektroenerģijas un 40 litru ūdens. Tādējādi jauna veļas mašīna ietaupa apmēram 80 eiro gadā.
Tomēr ar minētajiem pasākumiem vien energoefektivitātes mērķi sasniegt neizdosies. Ja nerīkosimies aktīvāk, 2020. gadā būsim panākuši tikai 10 procentu lielu energoefektivitātes uzlabojumu jeb pusi no noteiktā mērķa. Tāpēc jūnijā ES Komisija nāca klajā ar jauniem priekšlikumiem, kas attiecas ne tikai uz mājsaimniecībām, bet aptver publisko pārvaldi, energouzņēmumus un rūpniecību. Būtiska nozare ir ēkas: gandrīz 40 procenti ES enerģijas patēriņa tiek lietoti privātās un sabiedriskās ēkās apgaismojumam, elektroierīču darbināšanai un - visvairāk - siltumapgādei (67 procenti). Tas savukārt apliecina, cik svarīga ir laba siltumizolācija un ēku modernizācija. Tāpēc mēs ierosinām dubultot sabiedrisko ēku renovācijas īpatsvaru no 1,5 procentiem līdz 3 procentiem. Mūsu ierosinājums paredz, ka energouzņēmumiem jāpalīdz saviem klientiem samazināt enerģijas patēriņu. Francijā un Apvienotajā Karalistē šī sistēma jau sekmīgi darbojas - patērētāji ietaupa enerģiju, un uzņēmumi ne tikai pārdod enerģiju, bet daļēji iesaistās arī citos sektoros, piemēram, piedāvā energoefektivitātes pakalpojumus.
Protams, par kvēlspuldžu nomaiņu kāds var teikt: tas nav praktiski un mums nepatīk. Kritizētāji būs vienmēr. Taču viens ir skaidrs - lai sasniegtu mērķi, jārīkojas jau šodien. Tikai tad, ja pilnībā īstenosim pašreizējos pasākumus un tos, kas paredzēti Energoefektivitātes plānā un Enerģijas taupīšanas direktīvā, mums izdosies panākt redzamas pārmaiņas ikdienā un radīt potenciālu ietaupījumiem līdz 1000 eiro gadā katrā mājsaimniecībā, paaugstināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, izveidot līdz 2 miljoniem darbvietu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 740 miljoniem tonnu gadā.
Būsim godīgi. Enerģijas taupīšana nav tikai Eiropas vai dažu Briseles birokrātu kaprīze, tā ir starptautiska tendence. Piemēram, kvēlspuldzes jau ir aizliegtas ASV, Austrālijā, Kanādā, Dienvidkorejā, un sekot šim paraugam plāno arī Ķīna, Indija un Krievija. Labklājības vārdā. Nākotnes vārdā.