Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra Jākobsonam apsūdzību uzrādījusi pēc Krimināllikuma panta par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.
Apsūdzētais vainu neatzīst.
TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka vīrietis bija ievietots psihiatriskajā slimnīcā, jo šādi likumsargus spiedis rīkoties kāds pirms vairāk nekā 20 gadiem veikts ieraksts par Jākobsona veselību. Šēnberga iepriekš apstiprināja, ka procesa virzītājam Valsts policijā bija radušās šaubas par apsūdzētā pieskaitāmību un, balstoties uz to, viņam nozīmēja ekspertīzi, kurā konstatēts, ka apsūdzētais ir pieskaitāms.
Jau ziņots, ka, izmeklējot kriminālprocesu par Ušakova elektroniskā pasta uzlaušanu, VP 2011.gada decembrī veica kratīšanu portāla kompromat.lv pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja.
Kriminālprocesu policija sāka 2011.gada 23.novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas.
Portālā kompromat.lv tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Jākobsons iepriekš apgalvoja, ka, publicējot daļu Ušakova sarakstes, viņš darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus un tas ir viņa kā žurnālista pienākums.
Vairākus mēnešus pēc Jākobsona aizturēšanas divi nezināmi uzbrucēji 2012.gada 29.martā viņam savainoja seju Rīgā Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā. Policija izmeklē divas notikušā versijas - pirmā ir saistīta ar viņa profesionālo darbību, bet otrā - ar Jākobsona personīgo dzīvi.