"Pagaidām šī tēma politiķiem nav prioritāte, par to liecina arī tas, cik maz šo diskusiju apmeklēja politiķi. Politiķiem ir jāatzīst, ka bērni ir prioritāte," uzsvēra Jansons.
Tiesībsarga birojs ir nācis klajā ar skaļu paziņojumu, ka Latvijā ir jālikvidē bērnunami, jo tādi esot tikai kara apstākļos. Tam diskusijas laikā piekrita arī eksperti, vienlaikus norādot, ka nevienā valstī nav tā, ka visi bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav vecāku, dzīvo ģimenēs.
Valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Pļavnieki vadītāja Vēsma Priedīte diskusijas laikā atzina, ka bērnu sociālās aprūpes centri ir tie, kas bērnus sagatavo un rūpējas par to, lai viņi nonāktu gādīgā ģimenē, taču tā nav vide, kurā bērnam būtu jāaug.
"Šāda institūcija nav tā vide, kurā jāaug bērnam. Mēs esam tie, kas bērnu sagatavo un rūpējas par to, lai bērns nonāktu ģimenē, jo bērnam, it īpaši pirmajos trijos gados, ir ļoti svarīgi augt ģimeniskā vidē," klāstīja Priedīte.
Taču vienlaikus viņa sacīja, ka ne vienmēr ģimene ir tā, kas bērnam var sniegt visvairāk mīlestības. "Ir bijuši gadījumi, ka bērns līdz triju gadu vecumam, kas audzis nelabvēlīgā ģimenē, nav tik labi attīstījies kā bērns, kas audzis bērnunamā," teica Priedīte.
Atzīts, ka bērnam, it īpaši līdz triju gadu vecumam, būtu jāaug ģimeniskā vidē, jo šajā vecumā bērnam veidojas psiholoģiskās īpašības. Vairāki eksperti vienlaikus arī norādīja, ka zaudēto laiku var atgūt, lietojot dažādas koriģēšanas metodes, taču tas, cik tās būs efektīvas, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem.
"Lai bērns varētu veiksmīgi attīstīties, viņam ir nepieciešams viens cilvēks, ar kuru veidot īpašas saites. Šim cilvēkam nav jābūt bērna bioloģiskajai mātei, tas var būt jebkurš cilvēks – tēvs, kāds radinieks vai arī pilnīgi svešs cilvēks," paskaidroja psiholoģe Laura Prisko.
"Ja bērnam nav šīs personas līdz triju gadu vecumam, tad problēmas būs vienmēr. Protams, to var koriģēt, taču rezultāti būs ļoti atšķirīgi," atzina arī psihiatre Ija Cimdiņa.
Taču eksperti arī uzsvēra, ka bērnunamu loma nav jāvērtē pārāk zemu. "Nevienā valstī nav tā, ka visi bērni, kuriem dažādu apstākļu dēļ nav vecāku, uzreiz dzīvo citās ģimenēs, šādas institūcijas ir visur," paskaidroja Cimdiņa.
Viņa aicināja domāt par rīcību, lai riskus bērniem augt bērnunamā samazinātu. "Vai mēs atbalstām un izglītojam ģimenes, kuras varētu uzņemt šos bērnus, vai arī tikai attīstām institūciju," norādīja Cimdiņa.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pārstāve Valentīna Gluščenko informēja, ka situācija Latvijas pašvaldībās ir atsķirīga – dažās lielākā daļa bērnu aug audžuģimenēs, savukārt dažās pašvaldībās lielākā daļa bērnu aug bērnunamos.
Diskusiju apmeklēja arī labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura pavēstīja, ka Latvijā pašlaik ir aptuveni 600 audžuģimeņu, kas salīdzinoši ir labs rādītājs. Pirms aptuveni desmit gadiem valstī bijušas tikai 16 audžuģimenes.
Statistika liecina, ka Latvijas bērnunamos atrodas 198 bērni līdz divu gadu vecumam.
2010.gadā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 8237 bērniem ‒ 884 bērni atradās audžuģimenes aprūpē, 5565 bērni ‒ aizbildņa ģimenē un 1788 bērni ‒ bērnu aprūpes iestādēs. Salīdzinājumam 2009.gadā ārpusģimenes aprūpē bija 8714 bērnu, tostarp bērnunamos – 1907 bērni, 2008.gadā ‒ 8871, bērnunamos ‒ 2182 bērni, 2007.gadā ‒ 9427 bērni, tostarp bērnunamos ‒ 2207.
Trešdien diskusiju "Bērna vajadzības un tiesības uz atbilstošu alternatīvo aprūpi ģimeniskā vidē" organizēja Alternatīvās bērnu aprūpes alianse un Tiesībsarga birojs, lai pievērstu politiķu, ierēdņu un plašākas sabiedrības uzmanību bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesībām uzaugt ģimenē vai vismaz ģimeniskā vidē.