Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.
Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.
Kā žurnālistiem atzina Jansons, jautājumi, kas saistīti ar ieslodzīto lietām, Latvijā ir zem katras kritikas. Ir veiktas monitoringa vizītes, gatavoti atzinumi, tomēr Jansons uzskata, ka darbs nav bijis pietiekams. Agri vai vēlu ieslodzītie atgriežoties sabiedrībā, un jautājums esot, vai sabiedrība ir gatava uzņemt tādus cilvēkus, kas ir negatīvi noskaņoti pret valsti un sabiedrību, apdraud sabiedrības drošību.
Kā norādīja tiesībsargs, daudzi cilvēki, nonākot ieslodzījuma vietā, jau ir ar dažādām saslimšanām, veselības problēmām. Valstij jārada iespēja ieslodzījuma vietā turpināt nepieciešamās veselības aprūpes programmas. Piemēram, ja ieslodzītais pirms nokļūšanas cietumā ārstējies no narkotiku atkarības, cietumā viņam šādas iespējas pašlaik nav.
Vairāki ieslodzītie sarunā ar Jansonu atzina, ka problēmas sagādā zobārsta trūkums Valmieras cietumā. Kā atzina cietuma priekšnieks, ieslodzījuma vieta zobārstu meklē jau vairākus gadus. Iegādāta jauna tehnika, iekārtots kabinets, bet tas stāv tukšs. Pēdējais zobārsts cietumā nostrādājis divus mēnešus, pēc tam no darba aizgājis, jo viņu nav apmierinājusi darba alga un darba apstākļi. Par pusslodzi mēnesī zobārsts uz rokas saņemtu 194 latus.
Kā informēja Puķīte, pašlaik tiek plānots, ka tiks izsludināts kopīgs ieslodzījuma vietu konkurss uz zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu, līdzīgi kā savus pakalpojumus ieslodzījuma vietām nodrošina veikali. Cietuma vadība cer, ka šādi problēma beidzot tiks atrisināta.
Tiesībsarga un cietuma vadības pārspriestās problēmas vairākkārt atdūrās pie jautājuma par finanšu līdzekļiem, kas nav pieejami, lai būtu iespēja uzlabot dzīves apstākļus ieslodzījuma vietā.
Negatīvi Jansons vērtē arī faktu, ka vienā cietuma kamerā dažviet kopā uzturas pat deviņi ieslodzītie. Arī Puķīte atzina, ka infrastruktūra cietumā nesniedz iespēju apkarot noziedzību, jo lielajās telpās dažviet kopā atrodas 60-70 ieslodzīto un pieredzes apmaiņa viņu starpā notiek mēnešiem ilgi.
Pēc vizītes Valmieras cietumā Jansons arī atzina, ka ieslodzījuma vietās ir grūti kontrolējama situācija ar narkotisko vielu apriti un to lietošanu. Konstatēti gadījumi, kad ieslodzītie narkotiskās un apreibinošās vielas izgatavo paši.
Līdz šim Valmieras cietumā ir ņemti vērā vairāki tiesībsarga norādījumi, piemēram, pēc rekomendācijām ir slēgtas izmeklēšanas cietuma kameras pagrabstāvā, kurās pat neiespīdēja dienasgaisma un pirms gada tajās vēl mitinājās apcietinātie. Tomēr, kā atzina Jansons, tie ir atsevišķi uzlabojumi, bet nepieciešamas pārmaiņas visā sistēmā. Nepieciešams nodrošināt, lai ieslodzītie, atgriežoties sabiedrībā, var strādāt, pašlaik tas netiekot darīts. Turklāt izmeklēšanas cietumā necilvēcīgos apstākļos ieslodzītie pavada vairākus mēnešus.
Par situāciju ieslodzījuma vietās, tai skaitā Valmieras cietumā, tiesībsargs informēs valdību un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.
Valmieras cietums ir slēgta tipa cietums. Kā pastāstīja Valmieras cietuma priekšnieks Balodis, kopējā cietuma kapacitāte ir 850 ieslodzīto. Pašlaik cietumā atrodas 752 ieslodzītie. 73% ieslodzīto izcieš sodu par nodarījumiem pret privātīpašumu, 12% par nonāvēšanu, 17% par nodarījumiem, kas vērsti pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, 13% par nodarījumiem pret personas veselību, 6% par dzimumnoziegumiem. 42% no Valmieras cietumā ieslodzītajiem izcieš sodu pirmo reizi.
Valmieras cietumā ieslodzītie var apgūt elektriķa, galdnieka un metinātāja iemaņas. 2005.gadā tika pieņemts lēmums veikt atsevišķu cietuma ēku rekonstrukciju, kam bija paredzēts tērēt 2 090 000 latu. Pašlaik renovācija pārcelta uz 2016.gadu, bet cietuma vadībai nav skaidrības, vai tāda tiešām notiks.
Vārds