Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.
Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.
Tiesībsargs uzsver, ka sabiedrības interesēs ir iespējami zemākas elektrības cenas, bet valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu apmērs ir tieši atkarīgs no katra regulējamās nozares sabiedrisko pakalpojumu veida gada neto apgrozījuma, ko ietekmē tarifu apmērs. Savukārt SPRK finansējuma apmēru ietekmē piemērotās valsts nodevas likme. Te saskatāmas tiešas pretrunas sabiedrības un regulatora interesēs. SPRK ir izdevīgs cenu kāpums, jo no valsts nodevas par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu ir atkarīgs tās budžeta apmērs.
Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem paredz, ka tarifiem par pakalpojumu ir jāsedz gan pakalpojuma izmaksas, gan jānodrošina pakalpojuma rentabilitāti. Savukārt SPRK, vērtējot rentabilitāti, neanalizē uzņēmuma darbības efektivitāti un līdzekļu izlietojuma ekonomiskumu. Tas nozīmē, ka uzņēmums var šķērdēt līdzekļus, kā rezultātā ietekmēs rentabilitāti, bet SPRK nepiekritīs zemāku tarifu projektam, nekā prasa rentabilitātes nodrošināšana - līdz ar to, lai nodrošinātu rentabilitāti, tarifiem nepārtraukti ir jāpieaug, norāda tiesībsargs.
"Jau pie zemāka tarifa ir iespējams nodrošināt rentabilitāti, pretējā gadījumā to nebūtu apstiprinājusi SPRK. Tādēļ uzskatāms, ka paaugstinātu elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota. Līdz ar to secināms, ka SPRK nedarbojas sabiedrības interesēs. Kā būtisks aspekts ir arī fakts, ka nav nevienas institūcijas, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu noteikšanā," uzsvēra Jansons.
Saskaņā ar likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 7.panta otro daļu regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē. Saskaņā ar šī likuma 11.pantu regulators ir neatkarīgs likumā noteikto funkciju pildīšanā un nav padots valsts vai pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka nav neviena institūcija, kas būtu tiesīga pārbaudīt SPRK darbību tarifu noteikšanā, uzsver Jansons.
Pārbaudē secināts, ka šādā tarifu noteikšanas regulējumā ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto valsts pārvaldes principu pārkāpums, kas likumdevējam jānovērš. Tarifu noteikšanā nav ievēroti Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie principi - valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.
"Ņemot par pamatu šīs pārbaudes lietas rezumējumā konstatēto jautājuma komplicētību un neatrisinātās problēmas sabiedrisko svarīgumu, lai rastu sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu, uzskatu, ka saskaņā ar Tiesībsarga likumu jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus," aicina Jansons.
Kā ziņots, no šā gada 1.aprīļa stājās spēkā jauna Latvenergo elektroenerģijas tarifu aprēķināšanas kārtība. Latvenergo elektroenerģijas tarifus izvērtēja regulators un atzina, ka nav pamata tos noraidīt. Savukārt sabiedrība šī gada martā rīkoja plašas protesta akcijas.